Brīdina par sarežģīto referenduma jautājumu
Daudziem vēlētājiem un daļai politiķu šķiet, ka referendumā par divvalodību jautājums tiks definēts pārāk sarežģīti. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija uzstāj, ka šobrīd izraudzītais formulējums ir juridiski viskorektākais, tā tomēr ir atvērta priekšlikumiem par jautājuma uzlabošanu, un galīgais lēmums tiks pieņemts līdz 11. janvārim.
Saeimas Neatkarīgo deputātu grupa vērsusies pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ar aicinājumu papildināt 18. februāra tautas nobalsošanas zīmi, precīzi definējot balsojuma būtību. Politiķi uzsver, ka šobrīd anketā iekļautais jautājums Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu nesniedz pilnīgu priekšstatu par balsojuma ideju un daudzi balsotāji elementāri nesapratīšot, kādu atbildes variantu izvēlēties. Lai izvairītos no pārpratumiem, Neatkarīgo deputātu grupa aicina vēlēšanu zīmēs iekļaut jautājumu pēc būtības, t.i., Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa gan sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: izraudzītā forma esot politiski viskorektākā, jo piedāvātās izmaiņas Satversmē skar ne tikai valsts valodas statusu. Jāatgādina, ka minētais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, par krievu valodas lietošanu pašvaldību darbā u. c. «Pateikt vienā teikumā visu ierosināto grozījumu esenci nevar, tādēļ jautājumā ietverts likuma nosaukums. Šāda prakse bijusi vienmēr, kad referendumā tiek lemts par izmaiņām konkrētā tiesību aktā. Izņēmums bijuši vienīgi referendumi par Latvijas neatkarības atgūšanu un dalību Eiropas Savienībā, kad balsotājiem tika uzdots jautājums pēc būtības. Savukārt pirms divvalodības referenduma tas būs politiķu un Centrālās vēlēšanu komisijas pienākums skaidrot sabiedrībai piedāvāto izmaiņu jēgu. Turklāt dalība referendumā ir pilsoniskā atbildība, kurai jāsagatavojas vismaz tik daudz, kā izlasot likuma pantus, par kuriem vēlētājs grasās balsot. Vēlētāji šajā gadījumā uzņemsies likumdevēja lomu, un arī Saeimas deputāti pirms balsojumiem vienmēr iepazīstas ar piedāvātajiem likuma grozījumiem,» sacīja K. Bērziņa.
Taču CVK vadītājs Arnis Cimdars atzīst: kamēr nav sākta referenduma zīmju drukāšana, komisija joprojām ir atvērta jebkuru ierosinājumu izskatīšanai. CVK locekļiem tiks nodoti izvērtēšanai visi saņemtie priekšlikumi par referenduma jautājuma formulēšanu, un atkarībā no viņu viedokļiem tiks lemts par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Tiesa, lai referendums par jūtīgo valodas jautājumu neradītu vēl lielāku ažiotāžu, CVK sola, ka katrā vēlēšanu kabīnē atradīsies plakāts ar skaidrojumu, kādu ideju balsotājs atbalstīs, ja balsos par, un kādu – ja balsos pret. Tāpat vēlēšanu iecirkņos tikšot izvietoti plakāti ar citātiem no Satversmes – gan šobrīd spēkā esošajā redakcijā, gan piedāvātajā variantā. «Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju arī izveidot īpašu reklāmas klipu, kurā skaidrosim referenduma ideju un katra balsojuma sekas,» sacīja K. Bērziņa.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Apstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras
Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Edvards Smiltēns
Saeima otrdien, 3. novembrī, par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Edvardu Smiltēnu. “Par” E. Smiltēna kandidatūru 15. Saeimas priekšsēdētāja amatā balsoja 79 deputāti, bet “pret”...
Lasīt tālākVDD vērtējumā 15. Saeimas vēlēšanas kopumā aizvadītas mierīgi
Valsts drošības dienests (VDD) ir apkopojis informāciju saistībā ar 15. Saeimas vēlēšanu norisi, un dienesta vērtējumā vēlēšanas kopumā ir aizvadītas mierīgi. Vēlēšanu laikā VDD...
Lasīt tālāk“Apvienotais saraksts” triumfē 15. Saeimas vēlēšanās un iegūst rekordlielu mandātu skaitu
Pēc balsu saskaitīšanas noslēguma 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis "Apvienotais saraksts" (AS), kas jaunajā parlamentā ieguvis 41 deputāta vietu. Tas ir labākais vienas...
Lasīt tālākVDD īsteno pastiprinātus pasākumus brīvu un godīgu Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai
Priekšvēlēšanu periodā Valsts drošības dienests (VDD) pastiprināti vērtē notiekošo sabiedrībā un informatīvajā telpā, lai savlaicīgi identificētu un novērstu mēģinājumus nelikumīgi...
Lasīt tālākLBAS atbalsta LVSADA prasības, aicina piedalīties piketā pie Ministru kabineta
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atbalsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasības un aicina arodbiedrību biedrus un darbiniekus piedalīties...
Lasīt tālākMinistru prezidents: Latvija nepieļaus sankciju režīma sabrukumu un saglabās stingru nostāju pret Krievijas kara atbalstītājiem
Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē vienojās par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju pagarināšanas jautājumā. Panāktā vienošanās nodrošina, ka individuālās...
Lasīt tālāk