• Tweet

No 13. februāra līdz 17. aprīlim Mākslas muzejā “Rīgas Birža” būs skatāma Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas mākslas izstāde no Lietuvas Mākslas muzeja krājuma.

Izstāde no Lietuvas Mākslas muzeja kolekcijas piedāvā iepazīties ar Austrālijas un Jaungvinejas pamatiedzīvotāju radītajiem artefaktiem, piemēram, dievu figūriņām, sakrāliem objektiem, kuri saistās ar šo tautu garīgajām tradīcijām un tikuši izmantoti dažādos rituālos.

Pirmatnējo tautu mākslas priekšmetus savulaik uz Lietuvu atvedusi zinātniece un kultūras darbiniece Dr. Genovaite Budreikaite-Kazokiene (Genovaitė Budreikaitė-Kazokienė, 1924–2015), kura dzimusi Kauņā, bet Austrālijā dzīvojusi kopš 1949. gada. Viņas dāsnums un nopelni Lietuvas kultūras dzīves aspektā ir nenovērtējami. Tā viens no apjomīgākajiem dāvinājumiem ir Austrālijas un Okeānijas cilšu mākslas darbu kolekcija, kuru izpētes ceļojumu laikā aborigēnu rezervātos Kazokienei ir izdevies nokomplektēt, dokumentējot vienu no pasaules vecākajām kultūrām. Tūkstošiem gadu seni simboli, kuri saglabājušies uz klintīm, eikaliptu mizām un tuksneša smiltīs, stāsta Austrālijas iedzimto Sapņu stāstus, radot priekšstatu par senču dzīves likumiem: dzīvot harmonijā ar apkārtējo vidi un sevi. Pētniece savu papuasu darināto masku un skulptūru kolekciju vākusi, ilgstoši ceļojot laivās pa džungļu upēm kopā ar iezemiešiem, kas tajā laikā bija vienīgā pārvietošanās iespēja. Kanibālisms, mitrais un karstais klimats, tik nepiemērots baltajiem cilvēkiem, bija iemesli, kādēļ līdz par 20. gadsimtam Jaungvineja saglabājās “neapgūta”.

Izstādē eksponētās skulptūras lielākoties tikušas izmantotas kā dievu aizstājējas kulta ceremoniju vietās vai, novietotas kuģu priekšgalos, kalpojušas kā sargi pret ļaunajiem gariem. Papuasi šīs figūras uzskatīja par mediatoriem starp mirušajiem un dzīvajiem, kam piemīt pārdabiskas spējas palīdzēt gūt uzvaras, sekmēt medības, veicināt auglību. Šodien tās ne tikai apliecina mītisko pasaules redzējumu cilvēces bērnībā, bet uzrāda arī, ko esam zaudējuši civilizācijas procesā.

20. gadsimta sākumā Eiropas modernisti eksotisko tautu mākslā meklēja spontanitāti, patiesumu, vitalitāti – kvalitātes, kas pirmatnējo meistaru darinājumos bija pārpārēm. Iespaidīgā izteiksmība Āfrikas un Melanēzijas skulptūrās un maskās, kas pauda mežonīgos dabas apstākļos dzīvojošu cilvēku zemapziņas šaubas, bailes un šausmas, kļuva par Eiropas mākslas iedvesmas avotu kubistu, ekspresionistu, sirreālistu formveides meklējumos. Iepriekšējais gadsimts ir atvēris durvis Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas tautu mākslai pasaules prestižākajos muzejos. Savukārt 21. gadsimts rada neatgriezeniskas izmaiņas šo tautu ikdienas dzīvē un turpmākā pastāvēšanā.