Iedzīvotāji neapmierināti ar valsts pārvaldes burbuli
Arvien lielāks kļūst to cilvēku skaits, kuri pauž neapmierinātību ar valsts pārvaldes nevēlēšanos krīzes apstākļos kļūt kompaktākai un konstruktīvākai. Savukārt valdība – pretēji iedzīvotāju noskaņojumam – rada arvien jaunas valsts pārvaldes institūcijas.
Pēdējos divos gados būtiski palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē, kuras būtu nepieciešamas, reaģējot uz ekonomisko krīzi, tā arī nav notikušas. Vairāk nekā 40% DNB Latvijas barometra aptaujāto respondentu uzskata, ka valsts pārvalde nav spējusi pietiekami optimizēties, samazināt savus izdevumus, kļūt kompaktāka un efektīvāka. Tikmēr valdība veido arvien jaunas formālas institūcijas, kas reālas ierēdniecības optimizācijas vietā tikai sola uzraudzīt un efektivizēt valsts aparātu.
Piemēram, šonedēļ Ministru kabinets izveidojis īpašu darba grupu, kas gatavos rīcības plānu labas pārvaldības reformu ieviešanai. Grupa, kurā darbosies vairāku ministriju pārstāvji, par saviem darba mērķiem definējusi virkni grūti izmērāmu un populistisku rādītāju, tostarp veicināt labu valsts pārvaldību, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, stimulēt pilsonisko atbildību, efektivizēt valsts resursu pārvaldi, radīt drošu vidi un celt korporatīvo atbildību visās valsts pārvaldes un pašvaldību atbildības jomās.
Premjera pakļautībā šobrīd top jauna struktūra – Pārresoru koordinācijas centrs, kas izstrādās Nacionālās attīstības plānu un koordinēs finanšu sadalījumu ministriju prioritātēm. Jaunajā institūcijā strādās 15 cilvēku, un šonedēļ ir noslēgusies pieteikšanās uz šā centra vadītāja amatu. Ministru kabinetā Neatkarīgajai komentēja, ka augstajam postenim ir pieteikušies seši pretendenti, taču vēl nav zināms, cik kandidātu nosūtījuši pieteikumus pa pastu. Pārresoru koordinācijas centra ierēdņu un darbinieku algas plānotas no 900 līdz 1700 latiem, un tā budžets iecerēts 294 193 latu apmērā. Taču jaunveidotās institūcijas uzdevumi būs ne mazāk izplūduši kā citām līdzīgām iestādēm, t.i., nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu u.tml. Šim centram būs arī jānodrošina pārresoru koordinācija – plānot, vadīt, organizēt un koordinēt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību un sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm.
Interesanti, ka jaunveidotā centra uzraudzībai plānots veidot vēl arī atsevišķu Saeimas komisiju, kurā strādājošie deputāti saņems atalgojumu par papildu funkciju veikšanu.
Valsts ir plānojusi panākt, ka līdz 2013. gadam valsts pārvaldē strādājošo skaits nepārsniegs 8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Statistikas dati liecina, ka vispārējā valdības sektorā pērn strādāja pēdējos 12 gados mazākais nodarbināto skaits – tikai 183,2 tūkstoši.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk