• Tweet

Pēdējo trīs gadu statistika liecina, ka 12 mēnešos Latvijā vidēji tiek apzagti 200 līdz 250 dzīvokļi. Kriminoloģijas eksperti uzskata, ka līdz ar nulles deklarācijas ieviešanu zagļu iespējas uzzināt par savu upuru mantisko stāvokli ievērojami paplašināsies, taču maz ticams, ka deklarācijas dēļ dzīvokļus vai mājas apzags biežāk.

Kriminologs Andrejs Vilks atgādina, ka datu drošība vienmēr bijusi ļoti nosacīta un tie, kuri vēlas iegūt konkrētu informāciju, vienmēr to ir ieguvuši. «Domāju, ka nav nekādu problēmu, lai deklarācijas noplūstu, taču diez vai tāpēc paaugstināsies zādzību skaits, izspiešanas vai laupīšanas. Pašreiz zādzību līmenis ir ļoti augsts, jo īpaši populāras ir zādzības no lielveikaliem. Tur nozagtās preces tiek realizētas par zemāku cenu – tas ir jauns nozieguma spektrs!» norāda A. Vilks.

Bijušais Valsts policijas vadītājs, tagadējais apsardzes firmas SSF Apsardze priekšnieks Juris Rekšņa domā līdzīgi – nulles deklarācijas un noziegumu pieaugums nav savienojami. «Ņemot vērā, ka no VID dati jau vienreiz noplūda, domāju, ka visi caurumi tur ir aizlāpīti. Vismaz es tā ceru,» saka J. Rekšņa. Pēc viņa pieredzes, zādzības bijušas populāras vienmēr un būs arī turpmāk. «Ja policija strādā veiksmīgi un aiztur dzīvokļu zagļu grupas, tad vienā rāvienā var atklāt pat 50 līdz 100 zādzību. Apstākļos, kad ekonomika iet uz leju, noziedzība iet uz augšu, un zādzības ir vieglāk izdarāmais noziegums,» saka J. Rekšņa. Viņš novērojis, ka krīzes laikā iedzīvotāji par savu īpašumu rūpējas maz – atlicināt naudu apsardzes firmai, kas apsargātu klienta mājokli, izvēlas nedaudzi. Iedzīvotāji, jo īpaši daudzdzīvokļu mājās, paļaujas uz kaimiņu modrību.

Kaut arī kopējais noziegumu līmenis valstī samazinās, atsevišķos reģionos, tostarp Rīgā, pieaug administratīvo pārkāpumu skaits, norāda A. Vilks. «Novērojumi liecina, ka sīkāki pārkāpumi agrāk vai vēlāk katalizējas smagākos nodarījumos, tāpēc situācija nav viennozīmīga,» uzsver kriminologs.

Avots: nra.lv