Virtuozitāte 138 gadu garumā: Gulbju ezers
17. martā plkst. 21.15 kinoteātrī Cinamon tiešraidē no Londonas karaliskā operteātra Covent Garden būs skatāms Pētera Čaikovska pasaulslavenais balets “Gulbju ezers”. Kā “Gulbju ezers” kļuvis par baleta simbolu un kādēļ tas iedvesmojis dejotāju paaudzes? Kas ir priekšnesuma veiksmes pamatā un kādēļ ikvienam kultūras pazinējam Latvijā vērts noskatīties šo izrādi?
“Balets “Gulbju ezers” atrodas un dzīvo nemitīgā pārveidē, kas prasa no veidotājiem erudīciju un pamatīgu muzikāli horeogrāfisko izpēti. Izpildītājiem tas ļauj atklāt baleta tehnikas, kā arī pilnveidot meistarību un aktiermākslu,” saka Gunta Bāliņa, horeogrāfe, Dr. paed., Latvijas Kultūras akadēmijas profesore.
No kritikas līdz sajūsmai: populārākais krievu klasiskās mūzikas mantojums
P. Čaikovska balets “Gulbju ezers” pirmo reizi tika uzvests Maskavas Lielajā teātrī. Tā laika lielākajās avīzēs (“Teatraļnaja gazeta”, “Sufļor”, “Ruskije vedomisti”) 1877. gada februāra numuros parādījās iznīcinoši vadošo kritiķu raksti, kuros balets raksturots kā “monotons, garlaicīgs un bez radošas fantāzijas”. Lielākā daļa kritikas bija jāuzņemas horeogrāfam V. Reizingeram un galveno lomu izpildītājiem: P. Karpovai (Odeta – Odīlija) un A. Hilleram (Zigfrīds). Par sava veida revanšu var uzskatīt 1895. gada 15. janvāri, kad P.Čaikovska mūzika ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfiju radīja vienu no izcilākajām iepriekšējā gadsimta klasiskā baleta pērlēm.
Nemitīgs process un estētiska pilnveidošanās
Balets, kas šā gada 20. februārī atzīmēja savu 138. dzimšanas dienu, joprojām piesaista baletmeistaru, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku un, protams, dejotāju uzmanību. Tas ir arī kultūras baudītāju obligātā repertuāra sarakstos. “Gulbju ezers”, tāpat kā citas M. Petipā un Ļ. Ivanova iepriekšējā gadsimtu mijā radītās horeogrāfiskās gleznas, vairāk nekā simts gados ir pārcietis iespaidīgas izmaiņas. Pamazām tēlainā deja atstūmusi nosacīto pantomīmu ar tās noslēpumainajiem žestiem. Prinča Zigfrīda un ļaunā burvja Rotbarta partijas kļuvušas dejiskākas. Šis balets vienmēr iepriecina un pārsteidz ar estētisko un ētisko pilnību, tieksmi pēc skaistā visās formās un izpausmēs. Spilgtāko, novatoriskāko un reizē profesionālo baletu “Gulbju ezers” iestudējis zviedru horeogrāfs Mats Eks, kam izdevies izrādē spilgti iedzīvināt varoņu raksturu, izskatu, iezīmes un emocijas kustībās. Viņa oriģinālhoregorāfija pirmo reizi bija skatāma 1987. gadā.
Mīlēts un cienīts Latvijā
Jau kopš 1926. gada balets vai atsevišķi tā fragmenti pastāvīgi grezno arī Latvijas Nacionālās opas baleta repertuāru. To uzveduši A. Fjodorova, O. Lēmanis, H. Tangijeva-Birzniece, A. Lembergs un A. Leimanis. Horeogrāfu skatuviskie “Gulbju ezera” varianti radīti, ņemot vērā Pēterburgas Marijas teātra oriģināla īpatnības.
Pirmā Odeta bija Aleksandra Fjodorova – Latvijas baleta vēstures cēlākā un leģendārākā dīva. Pēcāk viņas vietu ieņēma Melānija Lence un Edīte Feifere, kā arī pasakaini skaistā Mirdza Griķe, vēlāk – Anna Priede. “Annas Priedes sniegumā bija jūtamas traģiskās izskaņas priekšnojautas, īpašais zemteksts, it kā viņa zināja kādu ēterisku noslēpumu,” leģendāro izpildījumu raksturo G. Bāliņa. “Runājot par citiem “gulbjiem”, Veltas Vilciņas deja pēc rakstura vairāk bija Melnais, nevis Baltais gulbis. Lita Beiris, izdzīvojot Odetas tēlu, izdejoja bijību likteņa spēka priekšā, savukārt viņas Odīlija bija spilgta un valdonīga. Zitas Erss radītais tēls izstaroja apburošu sievišķību. Odetas tēlu, manuprāt, lieliski parādīja absolūtā prīma Inese Dumpe. Savukārt Jūliju Gurviču varētu dēvēt par īstu pērli gulbju vidū.”
“Gulbju ezers” ir viens no romantiskākajiem stāstiem baletā. Tas ir stāsts par sievieti, kas pārvērsta par gulbi, un sirdi plosošiem apliecinājumiem mīlestības spēkam. Baleta izrāde ir viens no īpašajiem karaliskā operteātra Covent Garden baleta uzvedumiem. Baleta producents ir Entonijs Dauels, kas atgriezies pie klasiskajām vērtībām – M. Petipā un Ļ. Ivanova autentiskās horeogrāfijas. Čaikovska virtuozo partitūru īsteno izcilais diriģents Boriss Gruzins. Odetu/ Odīlijas tēlu izdejo talantīgā krievu balerīna Natālija Osipova, princi Zigfrīdu – kanādiešu baletdejotājs Metjū Goldings. Izrādes tērpi apvieno vēsturisko precizitāti un gotisko fantāziju. Pirmā un trešā cēliena ainās jūtama dramatiska greznība, kas sakņojas Karla Faberžē krāšņajā stilā. Scenogrāfiju (dizaina autore Jolanda Zonābenda) papildina miglas, ēnu un mēnessgaismas efekti.
Vēl par tēmu:
Mātes dienu Rīgā svinēs ar dažādiem koncertiem, izstādēm, filmām un teātri
Svētdien, 12. maijā, kad šogad tiks svinēta Mātes diena, Rīgas pašvaldība aicina neaizmirst apsveikt savas māmiņas un vecmāmiņas, aizejot kopā uz kādu no dažādajiem pilsētas sarūpētajiem...
Lasīt tālākDons ar dziesmu “Hollow” iekļūst Eirovīzijas finālā
Pēc ilgākas pauzes Latvijai atkal būs iespēja uzstāties Eirovīzijas finālā – mūziķis Dons ar dziesmu "Hollow" iekļuvis konkursa finālā. Finālā uzstāsies arī Grieķijas, Šveices,...
Lasīt tālākŠovakar Dons ar dziesmu “Hollow” pārstāvēs Latviju Eirovīzijā
Šodien, 9. maijā, norisināsies 68. Eirovīzijas dziesmu konkursa otrais pusfināls. Tajā ar devīto kārtas numuru uz skatuves kāps Latvijas pārstāvis Dons ar dziesmu "Hollow". Eirovīzijas...
Lasīt tālākMātes dienu Rīgā svinēs ar dažādiem koncertiem, izstādēm, filmām un teātri
Svētdien, 12.maijā, kad šogad tiks svinēta Mātes diena, Rīgas pašvaldība aicina neaizmirst apsveikt savas māmiņas un vecmāmiņas, aizejot kopā uz kādu no dažādajiem pilsētas sarūpētajiem...
Lasīt tālākAr dažādiem koncertiem, pasākumiem un aktivitātēm Rīgā ienāks Ģimenes mēnesis
No 12. maija līdz pat 2. jūnijam Rīgā svinēs Ģimenes mēnesi, kurā ikviens laipni aicināts pavadīt laiku kopā ar saviem mīļajiem un baudīt galvaspilsētas pašvaldības sagatavoto kultūras...
Lasīt tālākRīgā ar plašu kultūras programmu svinēs Neatkarības atjaunošanas dienu
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus – gan svinīgo ziedu nolikšanas...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākLatvijā varētu uzņemt “Netflix” kino projektu, kas Finanšu ministrijas rīcības dēļ ir apdraudēts
Pēdējos 10 gados kino industrija Latvijā piedzīvojusi būtisku progresu, pateicoties ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt citās valstīs. Arī pie mums. Un tam...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā teātra Jaunajā zālē pirmizrāde – Margaretas Perijas traģikomēdija “Laiks Paradīzei”
Latvijas Nacionālajā teātrī 18. aprīlī ceļu pie skatītājiem uzsāk mūsdienu īru dramaturģes, rakstnieces Mārgaretas Perijas traģikomēdija “Laiks Paradīzei!”. “Izrāde ir stāsts...
Lasīt tālāk“Summer Sound 2024” papildina programmu ar Robin Schulz, Ofenbach un somu sensāciju Käärijä
Grandiozākais pludmales festivāls Baltijā “Summer Sound”, kas šogad notiks 2. un 3. augustā Liepājā, papildina pašmāju un starptautisko mākslinieku programmu. Mākslinieku sarakstam pievienojas:...
Lasīt tālāk