• Tweet

Zatlera Reformu partijas biedra, Saeimas deputāta Valda Liepiņa triju valstu pilsonības atbilstību Latvijas likumdošanai apņēmusies izpētīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Kandidējot Saeimas ārkārtas vēlēšanās šā gada rudenī, V. Liepiņš Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) anketā norādījis, ka viņam bez Latvijas Republikas pilsonības ir vēl Kanādas un Lielbritānijas pilsonība. Nu jau Saeimā ievēlētais deputāts pats ir pilnīgi pārliecināts, ka daudzās pilsonības nav nekas ārkārtējs un Latvijas likumi nav pārkāpti.

Savukārt 2005. gada pavasarī, kandidējot partijas Jaunais laiks sarakstā pašvaldību vēlēšanās Rīgā, V. Liepiņš CVK anketā norādījis, ka viņam bez Latvijas pilsonības ir vēl tikai Kanādas pilsonība. Tādējādi var izdarīt secinājumu – vai nu 2005. gada pavasarī V. Liepiņš ir melojis vēlētājiem, noslēpjot trešo pilsonību, vai arī Lielbritānijas pilsonību viņš ir ieguvis pēc 2005. gada 12. marta vēlēšanām, kas ir likuma pārkāpums. Proti, lai pēc 2005. gada iegūtu vēl kādas valsts pilsonību, V. Liepiņam būtu bijis jāatsakās no Latvijas pilsonības.

Nebijis gadījums

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka nav statistikas, cik cilvēku ar dažādu valstu pilsonībām ir kandidējuši Saeimas vēlēšanās. Tomēr viņš arī neatminējās, ka starp kandidātiem būtu bijis vēl kāds cits triju valstu pilsonis.

PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, lūgts izskaidrot V. Liepiņa pilsonību atbilstību Latvijas likumiem, teica: «PMLP veiks nepieciešamās pārbaudes un ievāks ziņas, lai noskaidrotu visus lietas apstākļus. Taču dubultpilsonība un pat trīskārša pilsonība var veidoties, ja vien ir ievēroti Pilsonības likuma nosacījumi. Pilsonības likumā ir paredzēts, ka, pieņemot citas valsts pilsonību, no Latvijas pilsonības personai ir jāatsakās vai arī tā tiks atņemta ar tiesas lēmumu. Pieļaujamais izņēmums likuma pārejas noteikumos tiek attiecināts uz tā saucamajiem emigrācijas latviešiem, kas Latvijas okupācijas laikā bija devušies bēgļu gaitās uz ārzemēm un naturalizējušies tur. Šie Latvijas pilsoņi līdz 1995. gada 1. jūlijam varēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā un saglabāt abu valstu (vai pat trīs vai vairāk valstu) pilsonības, ja tādas bija.»

Runājot par pārbaudes termiņiem, viņš piebilda, ka pārbaude varot ievilkties arī vairākus mēnešus, jo PMLP jāsagaida oficiālas atbildes no Kanādas un Lielbritānijas kompetentām iestādēm.

Pavalstniecība un pensija

Savukārt V. Liepiņš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka neredz pamatu aizdomām par Latvijas likumu pārkāpumu: «Es esmu dzimis Latvijā, audzis Anglijā, kur mana māte pieņēma Lielbritānijas pilsonību. 1966. gadā aizbraucu uz Kanādu un 1971. gadā, kad bija iespēja pieņemt Kanādas pavalstniecību, pieņēmu arī to, neatsakoties ne no Lielbritānijas, ne Latvijas pilsonības. Dubultpilsonība ir atļauta, nav nekādu problēmu.»

Vaicāts, vai no visām trim valstīm viņš saņem arī pensiju, V. Liepiņš teica: «Man pienāktos pensija no Anglijas, bet es to nekad neesmu pieprasījis. Es neesmu pieprasījis pensiju ne no viena nekad. Arī Latvijā neprasu pensiju tāpēc, ka varu pietiekami labi nopelnīt arī bez tās. Man ir vecātēva māja, kurā esmu ieguldījis milzu naudu, lai to atjaunotu, un no tās man ir zināmi ienākumi. Man ir pensija, kura pienākas Kanādas pilsoņiem. Tā pienākas, to pieprasot vai nepieprasot – vienkārši tā nāk.»

Pilsonība un hokejs

Vaicāts, par kuras valsts interesēm viņš balsos Saeimā gadījumā, ja kādā no balsojumiem Latvijas, Kanādas un Lielbritānijas intereses nonāks pretrunā, V. Liepiņš dusmīgi atbildēja: «Es pirmām kārtām esmu latvietis. Tur, kur ir demokrātija, tur šitādas lietas nenotiek. Pasakiet kādu piemēru, kur tas tā būtu? Es pateikšu vienu piemēru. Kad Kanāda spēlēja hokeju pret Padomju Savienību, mani daži kanādieši provocēja, kuru komandu es atbalstīšu. Es atbildēju, ka gribētu tā, lai Kanāda sasit Padomju Savienību ar rezultātu 5:4 un lai Helmuts Balderis iesit visus četrus vārtus.»

Lūgts apstiprināt vai noliegt sadarbību ar ASV vai Kanādas izlūkdienestiem, V. Liepiņš izsaucās: «Galīgas muļķības! Nu ko jūs meklējat šādas lietas?»

Avots: nra.lv