• Tweet

No 12. februāra līdz 28. martam Mūkusalas Mākslas salonā skatāmas divas izstādes. Izstādē „Ikdienība” salona Lielajā zālē atskatāmies uz iepriekšējo gadu „Purvīša balvas” laureātu Katrīnas Neiburgas, Kristapa Ģelža un Andra Eglīša darbiem. Paralēli salona Mazajā zālē skatāma Pauļa Liepas personālizstāde “Troksnis”. Abas izstādes vieno pievēršanās ikdienas norisēm. Ierastas lietas, rituāli un nodarbes, kuras veido lielāko daļu mūsu dzīves, bet nereti tiek uztvertas kā pašsaprotamas un tādēļ nevērtīgas vai neievērojamas, izstādēs tiek izceltas kā indivīdu veidojošas pamatstruktūras.

Izstāde „Ikdienība” ir iepriekšējo gadu „Purvīša balvas” – nozīmīgākās vizuālās mākslas balva Latvijā – laureātu darbu skate no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas. Katrīna Neiburga (2009. gada laureāte) videodarbā “Topoloģija Nr. 29” (2007) fiksē pamesta dzīvokļa interjeru, kurā ar atrastu fotogrāfiju palīdzību inscenē tā iemītnieku dzīves norises. Andris Eglītis (2013. gada laureāts) gleznās no sērijas „Dzīves apstākļi” (2010) kā dienasgrāmatā fiksē skatus no savas un sev tuvo cilvēku ikdienas, spējot tajos ietvert sakrālas intonācijas. Kristapa Ģelža (2011. gada laureāts) darbus caurauž sociālkritiskas un politiskas intonācijas. Viņa plēves gleznās parādās rutīnas māktas latvisko identitāti formējošas vizuālas zīmes, bet videodarbs „Nekā personīga” (2001) iezīmē spriegumu starp privāto un publisko.

Pauļa Liepas jaunāko darbu izstāde „Troksnis” ir trešā autora izstāde salona telpās pēdējo četru gadu laikā. Tajā mākslinieks turpina iepriekš uzsākto darbu pie tēmas „Projekts „Dzīve””. Atsaucoties uz fotogrāfu sarunvalodā lietoto „trokšņa” jēdzienu, kas apzīmē nekvalitatīva digitālā attēla pikseļu krāsu jūkli, Paulis uz vairākos slāņos līmētām un dažādiem nospiedumiem klātām papīra sloksnēm autortehnikā fiksē apkārt esošu lietu fragmentus.

„Troksnis ir plašs jēdziens. Ne tikai skaņa, bet arī raibumi, traucējumi, informācija, koka dēļi, skrambas, gruži, raibumi utt. Tēmas radniecīgas iepriekšējām divām izstādēm, ar katru sperot soli atpakaļ un ieraugot arvien plašāku kopbildi. Tamdēļ šī izstāde ir kā triptiha trešā daļa – tas pats mākslinieks, tā pati telpa, tā pati valoda, tikai drusku vairāk asumu un ar nazi nogriezta minimālisma,” stāsta Paulis Liepa.

Līdz ar izstādi izdevniecības „Neputns” sērijā „Studijas bibliotēka” iznāk Līgas Lindenbauma grāmata „Paulis Liepa”. Tajā sekots mākslinieka radošajai darbībai un vilktas paralēles starp viņa darbnīcu un grafikās atainoto priekšmetisko pasauli. Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ieeja izstādēs bezmaksas.