Āboltiņa: šī brīža situācijā Latvijai par drošību ir jādomā aizvien aktīvāk
Šī brīža situācijā Latvijai kā nelielai valstij par drošību ir jādomā aizvien aktīvāk, pievēršot uzmanību savām vājajām vietām, tostarp civilajai aizsardzībai un sabiedrības iesaistei drošības stiprināšanā, šodien, uzrunājot kolēģus Saeimas ārpolitikas debatēs, uzsvēra partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Nākotnē aizvien lielāks uzsvars liekams uz sabiedrības iesaisti drošības stiprināšanā – jaunsargu un zemessargu plašāku iesaisti militāru iemaņu apgūšanā, sabiedrības izglītošanā un arī patriotisma vairošanā, savā uzrunā norādīja “Vienotības” līdere, uzsverot, ka drošības apdraudējuma gadījumā tas var būt nozīmīgs iekšējās drošības balsts.
“Krievijas agresija ir satricinājusi globālo starptautisko kārtību, un, neraugoties uz to, ka Latvijā tiešu militāru draudu nav, Krievijas aizvien uzstājīgākie spēka demonstrējumi, agresīvās militārās mācības ne tikai Baltijas pierobežā, pastāvīga klātbūtne pie jūras robežām, provokācijas gaisa telpā, neļauj mums šogad ieslīgt pašapmierinātībā,” pauda Āboltiņa.
Vienlaikus deputāte atgādināja, cik nozīmīgs ieguvums Latvijas drošības stiprināšanā ir pagājušajā gadā notikušais NATO samits Velsā. “Alianses apņemšanās stiprināt NATO, tostarp Baltijas valstu, militārās spējas, NATO spēku klātbūtne Baltijā un Latvijā, ņemot vērā mūsu valsts vēsturisko pieredzi un pastāvošo spriedzi, cilvēkiem nozīmē daudz,” norādīja Āboltiņa. “Mēs neapšaubāmi apzināmies, ka Latvijai kā pilntiesīgai NATO alianses dalībvalstij ir arī pienākumi, atbildība, un konkrētas saistības, ko esam uzņēmušies un pildīsim,” apliecināja VIENOTĪBAS līdere, atgādinot par pērn pieņemto Aizsardzības finansēšanas likumu, ar kuru noteikts, ka līdz 2020.gadam aizsardzības finansējums valstī sasniegs 2% no IKP.
Arī nesenie traģiskie notikumi Parīzē diemžēl ir apliecinājums tam, ka draudi Eiropas drošībai ir ne vien daudzveidīgi un savstarpēji saistīti, bet kļūst aizvien sarežģītāki un vērienīgāki, savā uzrunā uzsvēra Āboltiņa.
“Mēs neapšaubāmi varam ar zināmu atvieglojuma sajūtu uzņemt atbildīgo drošības dienestu vērtējumu tam, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr mums jāapzinās, ka Latvija nepastāv izolēti kopējā Eiropas kartē,” pauda Āboltiņa. Savā uzrunā deputāte norādīja, ka jau tuvākajā laikā ļoti nopietni visos līmeņos jāpievēršas tieši radikalizācijas un neiecietības mazināšanai, kā arī naida runas problemātikas novēršanai.
“Arī mūsu kā politiķu pienākums ir ar savu rīcību, jo īpaši mūsu valsts sāpīgajos datumos, apzināti neizsaukt noteiktu provokāciju viļņus. Jo diemžēl nākas piekrist arhibīskapa Jāņa Vanaga vārdiem: “Traģiskais ir nevis tas, ka cilvēki atzīmē dažādas piemiņas dienas, bet tas, ka šādā veidā iniciēti cilvēki nespēj kopā svinēt 18.novembri.”,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra Āboltiņa.
Vērtējot Eiropas valstu reakciju uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem un drošības izaicinājumiem, Āboltiņa atzina, ka šoreiz Eiropa simboliski parādījusi ārkārtīgi lielu saliedētību, ticību, cieņu un nozīmi tās vērtībām – mieram, solidaritātei, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. “Lai nosargātu demokrātiju, un demokrātiskās vērtības, lai rastu stabilitāti Eiropā, svarīgāk par visu ir būt vienotiem un saliedētiem,” uzsvēra Āboltiņa.
“Tas ir atmodinājis mūs visus, jo esam apzinājušies propagandas bīstamību, jeb precīzāk, tās monopola bīstamību. Un šī nav tikai Latvijas vai Baltijas problēma,” uzsvēra deputāte, norādot, ka vairākas Eiropas valstis, saskaroties ar Krievijas izvērstā informatīvā kara sekām, ir apzinājušās nepieciešamību cīnīties ar Krievijas propagandas aktivitātēm.
Savas uzrunas noslēgumā Āboltiņa pauda cerību, ka arī turpmāk Eiropas ietvaros spēsim būt vienoti un saliedēti draudu mazināšanas risinājumos un iegūtajās mācībās, kā arī paši spēsim rast tādus risinājumus nacionālās mediju telpas stiprināšanai, kas būs stabils pamats mūsu kopējai drošībai nākotnē.
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālāk