• Tweet

VSIA „Latvijas Koncerti” aicina uz ikgadējo Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu 24. janvārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Šogad koncerta tematiskā līnija veidota latviešu literatūras ģēniju – Raiņa un Aspazijas – 150. jubilejas zīmē. Raiņa tēlu lokā ievedīs izcilā latviešu romantiķa Jāņa Mediņa prologs operai “Uguns un nakts”, savukārt Aspazijas dzejas iedvesmotas skanēs simfoniskās lappuses no komponista Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts”. Pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata vokālais cikls “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim”. Uz vienas skatuves šajā vakarā satiksies: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālās operas orķestris. Diriģenti – Andris Poga, Atvars Lakstīgala un Mārtiņš Ozoliņš. Solisti – Inga Šļubovska (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Reinis Zariņš (klavieres).

24. janvāra vakarā pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata īpašais veltījums Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam – vokālais cikls “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim”. Komponists Arturs Maskats: „Raiņa filozofiskās domas monumentalitātei un lielo ideju vērienīgumam apzināti vēlējos pretstatīt gluži citas noskaņas un atšķirīgas emocionālās krāsas gaisotni, kas tik raksturīga Aspazijas, pirmās nozīmīgās latviešu dzejnieces-sievietes, dzejas pasaulei. Jā, viņas daiļradē ir arī ideju drāmas un heroiski tēli, taču dzejnieces spalvai pieder arī brīnišķīgi smalka, fantastiska mīlas lirika – tā ir tik krāsaina, tik bagāta un arī daudznozīmīga; tā nekādā gadījumā nav vienkārša! Priecājos, ka nu esmu to pamatīgi iepazinis – jūtu, ka Aspazija mani uzrunā dziļi… Turklāt viņas lirikai piemīt visas tās labās īpašības, kas dzeju dara ļoti melodisku. Esmu pārliecināts, ka Ingas Šļubovskas personības starojums lieliski atbilst Aspazijas sievišķīgajam portretam, bet balss tembrs piešķirs īsto noskaņu cikla poētiskajam vēstījumam”.

Darbs, kurā saplūst gan liriska intimitāte, gan ideju drāmas vēriens ir Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts” simfoniskās lappuses. Baleta pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notika Aspazijas 135. dzimšanas dienas atceres gadā – 2000. gada 19. aprīlī, un tā pamatā ir Aspazijas drāma “Sidraba šķidrauts”, rakstīta sarežģītajā 1905. gada revolucionāro notikumu laikā. Arī 21. gadsimtā tā saista ar universālu saturu, jo stāsts ir par izredzētību, pienākumu, mīlestību, nodevību.

Juris Karlsons par šo veikumu saņēmis Lielo mūzikas balvu 2000.

Spožs un tiešs cieņas apliecinājums Raiņa un Aspazijas ģēnijiem būs Latvijas Nacionālās operas orķestra, solistu Ingas Šļubovskas, Krišjāņa Norveļa un diriģenta Mārtiņa Ozoliņa sniegums, atskaņojot Jāņa Mediņa mūzikas drāmu “Uguns un nakts”, kuras komponēšana tika iesākta 1913. gada 13. jūlijā. Raiņa drāmas “Uguns un Nakts. Sena dziesma jaunās skaņās” pirmais uzvedums ar milzīgiem panākumiem notika 1911. gada 26. janvārī Rīgas Jaunajā teātrī. Lāčplēša loma pirmizrādē tika uzticēta Ādolfam Kaktiņam, kurš desmit gadus vēlāk bija arī pirmais Lāčplēsis uz LNO skatuves, savukārt Milda Brehmane-Štengele, slavenā Spīdolas lomas atveidotāja operā, Rīgas Jaunā teātra iestudējumā dziedāja meiteņu korī. Pēc iestudējuma vairākkārtējas noskatīšanās Jānis Mediņš nolēma lūgt Raiņa atļauju operas komponēšanai, un ar režisora Alekša Mierlauka starpniecību to arī saņēma.

Artura Maskata jaundarbu, kā arī Jura Karlsona baleta „Sidraba šķidrauts” simfoniskās lappuses un Jāņa Mediņa mūzikas drāmu „Uguns un nakts” atskaņos Latvijas Nacionālās operas orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

Liepājas Simfoniskā orķestra un Atvara Lakstīgalas izpildījumā skanēs Lūcijas Garūtas Koncerts klavierēm un orķestrim. Tā pilnais nosaukums – “Koncerts klavierēm un orķestrim. In memoriam. Veltījums mazā drauga Lailiņas piemiņai”. Skaņdarbs sacerēts 1951. gadā kā veltījums komponistes pāragri mirušās māsas meitiņas piemiņai, topot par vienu no spilgtākajiem šā žanra darbiem latviešu mūzikā. Neraugoties uz traģikas pilno noskaņojumu, kurā netrūkst arī smeldzīga daiļuma un sāpju pilna trausluma, koncerts noslēdzas dzīvespriecīgi, atklājot meitenes nebēdnīgo raksturu.

Klavierkoncerta pirmatskaņojums tika atļauts vien piecus gadus pēc tā sacerēšanas; tas notika 1955. gada 29. septembrī Latvijas Radio, Radio simfoniskā orķestra, pianista Hermaņa Brauna un diriģenta Arvīda Jansona sniegumā. Ar Lūcijas Garūtas fonda gādību 2013. gada 9. februārī koncerts izskanēja arī Japānā, Tokijas koncertzālē Nerima Culture Centre, simfoniskā orķestra, pianistes Šihoro Išioka (Chihiro Ishioka) un diriģenta Šina Vatanabes (Shin Watanabe) sniegumā.

24. janvārī šo šedevru pirmo reizi atskaņos Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš. “Nekad nespēlēju kādu skaņdarbu patriotisku jūtu vadīts. Tā sakot – ka tikai latviešu mūzika… Nē. Vienmēr spēlēju to, kas man patiesi patīk. Un jaunu mūziku vienmēr mācos ar lielu aizrautību,” uzsver pianists.

Andris Poga, kurš šobrīd aizvada savu pirmo sezonu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta amatā, Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam izvēlējies Jāņa Ivanova Divdesmito simfoniju. Tieši LNSO šo opusu 1981. gadā pirmatskaņoja sava toreizējā galvenā diriģenta Vasilija Sinaiska vadībā.

Savu īpašo vietu Latvijas mūzikas vēsturē Jānis Ivanovs ieņēmis kā komponists ar izteiktu domāšanas vērienu. Viņa radošā mantojuma lielums izpaužas ne tikai mākslinieciskajā aspektā, bet arī kvantitatīvi. Nevienam citam Latvijā nav izdevies sacerēt 21 simfoniju. Divdesmitā simfonija ir pēdējā no autora paša pilnībā pabeigtajām un instrumentētajām simfonijām, kurai meistars pēdējās taktssvītras vilcis 1981. gadā un kurā viņš, apjaušot dzīves rietu, kavējas par to pārdomās, arī skumjās un gaišās atmiņās.

Divdesmitā simfonija skanēja ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet bijušajā PSRS un Berlīnē.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīciju 2005. gadā iedibinājis mūsu muzikoloģijas autoritāte Arnolds Klotiņš. Ikgadējais koncerts kļuvis par īstiem svētkiem latviešu simfoniskās mūzikas rakstītājiem, interpretiem un klausītājiem.

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.