• Tweet

Kinoprojekts “Spektrs” turpina iepazīstināt Latvijas kino skatītājus ar Ksavjē Dolana daiļradi – pēc pagājušā gada oktobrī izrādītās režisora filmas “Toms Fermā”, drīzumā varēsim redzēt viņa jaunāko darbu, “Māmiņa”!

Ja nu ir kāds mūslaiku režisors, kam patiesi piestāv apzīmējums “brīnumbērns”, tad tas ir jaunais kanādietis Ksavjē Dolans. Tikai 25 gadu vecumā viņš ir uzņēmis jau piecas filmas, vienu par otru izcilāku un panākumiem bagātāku, un nav izņēmums arī “Māmiņa”, Dolana līdz šim lielākais triumfs. Tai piešķirto žūrijas balvu pagājušā gada Kannu kinofestivālā viņš ne tikai dalīja ar savu elku Žanu Liku Godāru, bet arī saņēma no cita sava elka – režisores Džeinas Kempiones – rokām, atzīstoties, ka pusaudža gados redzētā viņas filma “Klavieres” iedvesmojusi radīt filmas ar spēcīgiem, skaistiem sieviešu tēliem.

Ja nu gadījumā vēl neesat pazīstami ar Dolana daiļradi – tas nenozīmē melodrāmas, bet gan emocionālu dziļumu un attiecību reālismu; vizuāli Dolana filmas ir mūsu laiku un režisora paaudzes precīzs atainojums ar visu no tā izrietošo estētiku – stilīgu vides iekārtojumu, palēninātiem kadriem mūzikas video stilistikā, un, protams, pašu mūziku, kurā izpaužas varoņu dvēseles stāvoklis un sajūtas, kam pietrūkst vārdu.

Filma “Māmiņa” turpina Dolana iemīļoto tēmu par mātes un dēla attiecībām: šajā gadījumā tā ir vientuļā māte Diāna un viņas grūti audzināmais, hiperaktīvais pusaugu dēls Stīvs. Viņu attiecības nemitīgi ir uz eksplozijas robežas, ne tikai Stīva uzvedības dēļ, bet arī tāpēc, ka Diāna jeb Die, kā viņa pati sevi dēvē, nemaz tik prasmīga māte nav. Par trešo elementu kļūst kaimiņiene Kaila, kas piekrīt mācīt Stīvu un atrod ar viņu negaidītu sapratni. Taču, kā jau to var nojaust, arī biklajai, pieklājīgajai skolotājai ir savi noslēpumi.

“Māmiņas” panākumi balstās tās aktieru fantastiskajā dinamikā – Anne Dorvala un Suzanna Klemāna. Abas jau pazīstamas no Dolana iepriekšējām filmām, attiecīgi “Es nogalināju savu māti” un “Laurence Anyways”, bet jo īpaši jaunā Antuāna Olivera Pilona harizmā. Un, bez šaubām, skatītājus piesaista arī Dolana izvēle lielāko daļu filmas uzņemt attēla attiecībā 1:1, kas gan nav pašmērķīgs gājiens, bet uzsver trio intensīvās attiecības, koncentrējot tās klaustrofobiskā “kastītē”.

Īsi sakot, Ksavjē Dolana “Māmiņa” ir viena no stilīgākajām un oriģinālākajām pagājušā gada filmām, ko vērts redzēt tās emocionalitātes, cilvēcīguma un arī melnā humora dēļ.

Filma Latvijas kinoteātros no 13. februāra.