Pērnā gadā 34,7% produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares
2013. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 29,1 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2013. gada provizoriskie uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati.
Uzņēmumu produkcijas vērtība, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 4%, tai skaitā būvniecībā – par 10,7%, tirdzniecībā – par 5,4%, pakalpojumos – par 4,5% un rūpniecībā – par 0,1%.
Lielāko daļu produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares – 10,1 mljrd. eiro jeb 34,7% no kopējās vērtības – un rūpniecības nozares uzņēmumu saražotā produkcija – 9,8 mljrd. eiro (33,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība attiecīgi bija 4,9 mljrd. eiro jeb 16,9% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,3 mljrd. eiro vērtībā (14,6%).
Vislielākais pievienotās vērtības apjoms faktiskajās cenās tika radīts pakalpojumu nozares uzņēmumos – 3,9 mljrd. eiro vērtībā jeb 40,6% no kopējā apjoma. Tiem sekoja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (28,8%) un 2,1 mljrd. eiro (21,9%). Būvniecības uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība veidoja 0,8 mljrd. eiro jeb 8,6% no kopējā apjoma.
2013. gadā 4,7 mljrd. eiro jeb 49,2% pievienotās vērtības veidoja bruto darbības rezultāts[2], kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski nav mainījies. Personāla izmaksas veidoja 50,8% pievienotās vērtības struktūrā un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās pieauga par 8,8%.
2013. gadā katra nodarbinātā persona radīja 16,3 tūkst. eiro pievienotās vērtības un, salīdzinot ar 2012. gadu, tā pieauga par 1,7%, tai skaitā būvniecībā – par 5,9%, pakalpojumu nozarēs – par 1,6%, tirdzniecībā – par 1,5%, rūpniecībā – par 0,4%. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā – 19,3 tūkst. eiro, tai sekoja pakalpojumi – 16,9 tūkst. eiro, tirdzniecība – 13,8 tūkst. eiro un būvniecība – 13,3 tūkst. eiro.
2013. gada uzņēmumu izmaksu struktūra liecina, ka vislielāko daļu tajā veidoja preču un pakalpojumu iegādes izmaksas – 43,7 mljrd. eiro (faktiskajās cenās) jeb 84,4%, un, salīdzinājumā ar 2012.gadu, tās palielinājās par 4,4%. Savukārt personāla izmaksas veidoja 4,9 mljrd. eiro (9,4% no kopējām izmaksām) un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieauga par 8,8%. Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās – 3,2 mljrd. eiro (6,2% no kopējām izmaksām), kas, salīdzinājumā ar 2012.gadu, samazinājās par 4,6%.
Vēl par tēmu:
VAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālāk
