Pērnā gadā 34,7% produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares
2013. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 29,1 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2013. gada provizoriskie uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati.
Uzņēmumu produkcijas vērtība, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 4%, tai skaitā būvniecībā – par 10,7%, tirdzniecībā – par 5,4%, pakalpojumos – par 4,5% un rūpniecībā – par 0,1%.
Lielāko daļu produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozares – 10,1 mljrd. eiro jeb 34,7% no kopējās vērtības – un rūpniecības nozares uzņēmumu saražotā produkcija – 9,8 mljrd. eiro (33,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība attiecīgi bija 4,9 mljrd. eiro jeb 16,9% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,3 mljrd. eiro vērtībā (14,6%).
Vislielākais pievienotās vērtības apjoms faktiskajās cenās tika radīts pakalpojumu nozares uzņēmumos – 3,9 mljrd. eiro vērtībā jeb 40,6% no kopējā apjoma. Tiem sekoja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (28,8%) un 2,1 mljrd. eiro (21,9%). Būvniecības uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība veidoja 0,8 mljrd. eiro jeb 8,6% no kopējā apjoma.
2013. gadā 4,7 mljrd. eiro jeb 49,2% pievienotās vērtības veidoja bruto darbības rezultāts[2], kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski nav mainījies. Personāla izmaksas veidoja 50,8% pievienotās vērtības struktūrā un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās pieauga par 8,8%.
2013. gadā katra nodarbinātā persona radīja 16,3 tūkst. eiro pievienotās vērtības un, salīdzinot ar 2012. gadu, tā pieauga par 1,7%, tai skaitā būvniecībā – par 5,9%, pakalpojumu nozarēs – par 1,6%, tirdzniecībā – par 1,5%, rūpniecībā – par 0,4%. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā – 19,3 tūkst. eiro, tai sekoja pakalpojumi – 16,9 tūkst. eiro, tirdzniecība – 13,8 tūkst. eiro un būvniecība – 13,3 tūkst. eiro.
2013. gada uzņēmumu izmaksu struktūra liecina, ka vislielāko daļu tajā veidoja preču un pakalpojumu iegādes izmaksas – 43,7 mljrd. eiro (faktiskajās cenās) jeb 84,4%, un, salīdzinājumā ar 2012.gadu, tās palielinājās par 4,4%. Savukārt personāla izmaksas veidoja 4,9 mljrd. eiro (9,4% no kopējām izmaksām) un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieauga par 8,8%. Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās – 3,2 mljrd. eiro (6,2% no kopējām izmaksām), kas, salīdzinājumā ar 2012.gadu, samazinājās par 4,6%.
Vēl par tēmu:
Lai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk
