Valdība šodien gatavojas izskatīt divus būtiskus likumprojektus – divu Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuri attiecas uz medikamentiem. Neraugoties uz sabiedriskajā telpā izskanējušiem plašiem iebildumiem, veselības ministrs Juris Bārzdiņš nedomā šo jautājumu izskatīšanu apturēt.

No nākamā gada plānotās izmaiņas paredz, ka ārsts, izrakstot valsts kompensējamos medikamentus pirmreizējiem pacientiem, receptē norādīs medikamenta starptautisko nosaukumu, bet aptiekai būs pienākums izsniegt lētāko. Ja pacients vēlēsies iegādāties citu medikamentu, viņam būs jāmaksā pilna cena. Savukārt citi valdības noteikumu grozījumi attiecas uz zāļu cenas atlaidēm, ko ražotājs dod lieltirgotavām, kuras savukārt nodrošina medikamentu piegādi aptiekām. No nākamā gada arī šajā jomā paredzētas izmaiņas – ja ražotājs lieltirgotavai kādam konkrētam medikamentam dos atlaidi, tad medikamentam aptiekās un pēcāk pie pacienta jānonāk ar šo atlaides cenu. Tā Veselības ministrija (VM) vēlas mazināt zāļu cenas Latvijā.

Ja dod atlaides, var cenu samazināt

«Ja ražotājs dod atlaidi lieltirgotavām kādam medikamentam, tad medikamentam ar to pašu atlaidi ir jānonāk pēc tam pie pacienta,» uzsver J. Bārzdiņš. Pašreizējā situācija liecina: atlaides, kuras ražotājs dod lieltirgotavām no sava medikamenta cenas, nenonāk pie pircējiem, proti, pa ceļam uz aptieku tās pazūd.

Zāļu ražotāja deklarētā cena ir par pamatu zāļu lieltirgotavu un aptieku maksimāli pieļaujamo zāļu cenu veidošanai. Tomēr daudzos gadījumos šī zāļu ražotāja paziņotā cena nav faktiskā cena, jo no tās vēl tiek dotas atlaides zāļu vairumtirgotājiem. Aptiekas savukārt saņem atlaides no zāļu lieltirgotavām, bet uzcenojumu piemēro tuvu maksimālajam, līdz ar to zāļu cenu samazinājums nenonāk līdz pacientam, noteikumu nepieciešamību skaidro VM.

Pretrunīgi vērtē

Apzinot vairāku zāļu ražotāju viedokļus, Neatkarīgā secina: tie ir dažādi, taču interesanti, ka neviens no tiem nenoraida VM ideju par atlaižu ierobežošanu kā tādu. Ideja būtībā ir laba, Neatkarīgajai atzīst oriģinālzāļu ražotāja GlaxoSmithKline Latvia vadītājs Dins Šmits. Tomēr, pēc viņa domām, «cīņa notiek ne tajā laukā, kas interesē pacientus». «Latvijā ir augsti pacientu līdzmaksājumi, un tie ir jāsamazina, tam nepieciešams papildu finansējums, šajā jomā ir jāstrādā,» secina D. Šmits. Taču otru valdībā virzīto dokumentu un plānotās izmaiņas, kas saistītas ar zāļu izrakstīšanu, viņš gan sliecas neatbalstīt, jo pacientiem ir jāatstāj izvēle.

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītāja Evita Jaunzeme Neatkarīgajai teic, ka ideja par izmaiņām atlaižu sistēmā nav noraidāma, jo valsts vismaz parāda savu nostāju un cenšas kaut ko darīt. «Tomēr mēs iestājamies par to, ka par šiem jautājumiem vēl ir jādiskutē. Atlaides ir dažādas, ko ražotāji dod lieltirgotavām, tās var būt par apjomu un citas, taču visbiežāk diemžēl novērojama situācija, ka atlaides, kuras dod ražotājs konkrētiem medikamentiem, nemaz pie pacienta nenonāk,» atzīst E. Jaunzeme. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka nevajag dzīvot ilūzijās, ka šie grozījumi palīdzēs samazināt medikamentu cenu, bet arī skaļie izteikumi par to, ka pieaugs zāļu cena, ja nebūs atlaižu, ir «situācijas saasināšana». E. Jaunzeme arī spriež, ka attiecībā uz aptiekām, īpaši mazajām lauku aptiekām, valstij vajadzētu īstenot īpašu aizsardzības politiku, piemēram, atļaut lielāku piecenojumu medikamentiem vai nodrošināt pašvaldības atbalstu, lai aptieka, īpaši, ja tā ir vienīgā, nebankrotētu.

Biedē ar aptieku slēgšanu

Vairākas farmācijas jomā strādājošās organizācijas paziņojušas, ka, izstrādājot šos noteikumus, nav izvērtēti riski, kas saistīti ar aptieku spēju turpināt savu darbu apstākļos, kad valsts ir maksimāli ierobežojusi aptieku piecenojumus (it īpaši attiecībā uz aptiekām, kas strādā ārpus lielajām pilsētām), un aptuveni 50% no visām zālēm tiek izplatītas ar samazinātu aptieku un lieltirgotavu piecenojumu valsts kompensācijas sistēmas ietvaros. Noteikumus neatbalsta Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija, norādot, ka atlaides no zāļu ražotāja līdz šim ir bijis galvenais veids, kā zāļu lieltirgotavām un aptiekām kompensēt pieaugušās izmaksas apstākļos, kad ar administratīvām metodēm tiek samazināti zāļu uzcenojumi.

Nevēlas komentēt

Apzinot zāļu ražotājus, jāsecina, ka ir uzņēmumi, kuri dod atlaides lieltirgotavām, tādi, kuri nedod (lielākoties oriģinālmedikamentu ražotāji, piemēram, Glaxo, atzīst, ka atlaides nedod), un ražotāji, kuri atzīst, ka atlaides tiek izspiestas. Šā iemesla dēļ ražotāji nelabprāt runā par atlaižu jautājumu un attiecībām ar lieltirgotavām, kuras gan pēc sava darbības stila esot ļoti dažādas. Ja arī ražotāji atklāj kādas šā biznesa aizkulises, tad nevēlas, lai stāstītais tiktu publicēts. No ražotāju teiktā izriet, lai kāda farmācijas uzņēmuma medikaments nonāktu aptiekās, lieltirgotavas pieprasot atlaides pat 20–30 procentu apmērā no ražotājā noteiktās medikamenta cenas.

Avots: nra.lv

***

UZZIŅAI

Zāļu sistēmā iesaistītie spēlētāji

– Zāļu ražotājfirmas, kuras reģistrē zāles un izplata Latvijā – 121 zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (tajā skaitā 29 vietējās zāļu ražotājfirmas)

– Zāļu vairumtirgotāji, kuriem ir licences (atļaujas) zāļu lieltirgotavu darbībai – 48

– Vispārējā (atvērta) tipa aptiekas – 801

– Kā arī valsts puse – Veselības ministrija, Zāļu cenu aģentūra, Veselības inspekcija, Veselības ekonomikas centrs – un nevalstiskās organizācijas, tostarp pacientu

Avots: Veselības ministrija, Neatkarīgā