• Tweet

Šodien, 12.novembrī pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Sarunā piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67,00 EUR uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī.

Prasība iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu. Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem. Zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” pārstāvis Juris Cīrulis teica: “Kas mums ir solīts, tas Eiropai mums jāatdod. Ja vēl šodien neizkaujam ganāmpulkus, par to jāpateicas Latvijas valdības sniegtajam atbalstam ciltsdarbam. Mēs ticam, ka Valsts prezidents var kļūt par mūsu nozares patronu, gan risinot šos jautājumus, gan palīdzot rast jaunus noieta tirgus citur pasaulē, kas veiksmīgi jau sācies.”

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

ZS “Vītoliņi” pārstāve Ieva Rutkovska informēja, ka viņas saimniecības zaudējumi vidēji ir 37% piena cenā, turklāt jau pavasarī piena cenu ietekmējušas valūtas svārstības. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka šo lielo piena nozares krīzi ir izraisījis ne tikai Krievijas noteiktais embargo, bet arī piena sūkalu pulvera pieprasījuma pieaugums pasaulē un ar to saistītais cenu kritums, kas ietekmē visu nozari. I.Aizsilniece aicināja arī pašiem ražotājiem pamatīgi pārskatīt pašizmaksas un vēl intensīvāk strādāt pie jaunu eksporta tirgu meklējumiem. I.Aizsilniece pateicās Valsts prezidentam par iespēju valsts delegācijā apmeklēt Azerbaidžānu oficiālā vizītē, kas jau šobrīd dod savus rezultātus un ir jauns noieta tirgus. Papildus problēma un sadārdzinājums eksportam uz Centrālāziju ir tas, ka Krievija neļauj vest piena produktus tranzītā, kas sadārdzina piegādes izmaksas. I.Aizsilniece tāpat aicināja kolēģus vairāk investēt piena un sūkalu pulvera ražošanā, kas ir ļoti pieprasīts pasaulē.

“Ja piena iepirkuma cena samazināsies zem pašizmaksas, esam nolēmuši visu ģenētiski augstvērtīgo ganāmpulku pārdot, norēķināties ar bankām un pilnībā likvidēt piena lopkopības saimniecību. Strādājot ar mīnusiem, mēs nevaram uzturēt šķirnes ganāmpulku, kuram ir jādod augstvērtīga barība, savukārt samazinot barības apjomu, dzīvnieki vienkārši iznīkst. Aiz manis stāv 29 lieliski darbinieki, kuri lielākoties ir jauni cilvēki ar ģimenēm un es nevaru viņiem pateikt, kas notiks rīt, parīt vai pēc mēneša,” ar bažām pauda ZS “Kalna Dambrāni” pārstāve Iveta Tīrumniece. Viņa arī norādīja uz to, ka nav pieļaujama piena produktu kvalitātes pazemināšanās uz barības taupīšanas rēķina, jo tad Latvija var zaudēt savu augsto vērtējumu ārvalstīs un līdz ar to arī tirgus.

Kā papildus faktoru, kas ietekmēs piena ražotāju izmaksas piensaimnieki minēja gaidāmo elektrības cenu kāpumu no jaunā gada.

Valsts prezidents noslēgumā solīja darīt visu, lai ar ES augstākajām amatpersonām ikvienā sarunā uzsvērtu Latvijas piensaimnieku kritisko situāciju un nepieciešamību viņus atbalstīt, kā arī papildināja, ka apņemas pārrunāt ar valdības vadītāju iespējas piesaistīt piensaimnieku krīzes pārvarēšanai atbalsta programmas “Altum” naudas resursus.