FM: Mazumtirdzniecības nozare turpina balstīt ekonomiku
Sekojot līdzi kopējam noskaņojumam ekonomikā, arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempi trešā ceturkšņa noslēgumā nedaudz palēninājās, pieaugot par 3,6% šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. Jāatzīmē, ka mazumtirdzniecības dati no gada sākuma ir visai svārstīgi un palēninājums vienā mēnesī neliecina par izteiktu tendenci, informē Finanšu ministrija .
Tomēr, ja analizē visus trīs ceturkšņus kopumā un salīdzina ar pirmajiem trim ceturkšņiem pagājušajā gadā, tad ir vērojams visai līdzīgs 3,7% pieaugums šogad. Taču, zinot, ka iepriekšējā gadā tieši ceturtais ceturksnis bija samērā veiksmīgs, tad visdrīzāk šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums nesasniegs prognozētos 4%.
Jāpiebilst gan, ka, salīdzinot ar citām nozarēm, mazumtirdzniecībā vēl arvien ir vērojams viens no labākajiem pieaugumiem, un, neskatoties uz nelielu tempu palēnināšanos, tas vēl arvien ir uzskatāms par samērā labu rezultātu, kas dod pozitīvu devumu kopējai ekonomikas izaugsmei.
Nevar gan noliegt, ka, lai arī mazumtirdzniecības nozare ir tiešā veidā atkarīga no notikumiem iekšzemē, tomēr to netiešā veidā ietekmē arī samērā negatīvais ārējās vides fons. Krievijas-Ukrainas konflikts un ar to saistītās sankcijas, kā arī vāja izaugsme Eiropas Savienībā (ES) atstāj negatīvu ietekmi uz patērētāju noskaņojumu un motivē veikt uzkrājumus “nebaltai dienai”, nedaudz palēninot kopējo patēriņu.
Būtiski pieminēt, ka tieši privātais patēriņš ir tas, kas Latviju šobrīd notur virs ES vidējiem iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem. Labā ziņa gan ir tā, ka aktuālie dati par darba tirgu un algām gan vēl dod pamatu uzskatīt, ka iekšējo notikumu attīstība vēl arvien veiksmīgi pretojas negatīvajai ietekmei no ārējās vides.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk