VZD: Aptuveni 8% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder SIA ar ārvalstu kapitālu
Pēc juridiskā statusa 2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder zemnieku saimniecībām, 14% – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), 84% – fiziskām personām, valstij un pašvaldībām, informē Valsts zemes dienests, kas, atbildot uz sabiedrības interesi par lauku zemes tirgus situāciju Latvijā, sagatavojis paplašinātu lauku zemes tirgus pārskatu.
Analizējot lauksaimniecības zemes pircējus un pārdevējus – zemnieku saimniecības un SIA, secināts, ka aptuveni pusi zemes, kas ir SIA īpašumā (8% no minētajiem 14%), kontrolē ārvalstu kapitāls pamatā no Zviedrijas, Vācijas un Dānijas.
Savukārt pēc pircēju komercdarbības veida starp SIA aptuveni vienu trešo daļu zemes pērk ar lauksaimniecību saistīti komersanti. Līdzīgu lauksaimniecības zemes apjomu pērk arī mežsaimnieki, savukārt atlikušo trešdaļu aptuveni vienādās daļās sadala ar nekustamo īpašumu vai finanšu darbību saistīti pircēji un SIA, kuru komercdarbība nav saistīta ne ar lauksaimniecību, ne mežsaimniecību.
Analizējot lauksaimniecības zemes pārdevēju struktūru, vērojams, ka aptuveni 10% lauksaimniecības zemes varētu būt pirkta ar mērķi tālākai pārdošanai. Šo pārdevēju (SIA) darbības virziens ir saistīts ar nekustamo īpašumu vai finanšu pakalpojumiem. Šādām SIA pieder aptuveni 2% lauksaimniecības zemes platības.
Latvijā 2013. gada beigās darbojās sešpadsmit lielās lauku saimniecības – tādas, kam pieder zemes platības, kas ir lielākas par 2000 hektāru. Pēc kapitāla izcelsmes nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% šo saimniecību pieder īpašniekiem ar Latvijas kapitālu. Savukārt 44% pieder SIA ar ārvalstu kapitāla izcelsmi – pārsvarā no Zviedrijas un Dānijas.
Tāpat pārskatā dažādos griezumos analizēti 2013. gadā saņemtie atbalsta maksājumi un to ietekme uz vērtību. Tieši atbalsta maksājumi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas paceļ lauksaimniecības zemes tirgus vērtību, un tie tirgus vērtības bāzes līmeni var paaugstināt līdz pat 1000 EUR par hektāru.
Pārskatā sniegtas atbildes uz jautājumiem, kāds ir tirgū nonākušo saimniecību lielums, kas ir zemes pircējs – zemes apstrādātājs vai starpnieks, kas ir aktīvākie tirgus dalībnieki, kā darījumu cenu ietekmē komercdarbības virziens un citiem.
Pārskatā analizēta informācija tikai par lauku zemes daļu – lauksaimniecības zemi. Informāciju par meža zemēm pārskats nesniedz. Tajā izmantota Dienesta rīcībā esošie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati, kā arī Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un Lauku atbalsta dienesta informatīvie resursi.
Ar pārskatu var iepazīties šeit.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālāk
