VZD: Aptuveni 8% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder SIA ar ārvalstu kapitālu
Pēc juridiskā statusa 2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder zemnieku saimniecībām, 14% – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), 84% – fiziskām personām, valstij un pašvaldībām, informē Valsts zemes dienests, kas, atbildot uz sabiedrības interesi par lauku zemes tirgus situāciju Latvijā, sagatavojis paplašinātu lauku zemes tirgus pārskatu.
Analizējot lauksaimniecības zemes pircējus un pārdevējus – zemnieku saimniecības un SIA, secināts, ka aptuveni pusi zemes, kas ir SIA īpašumā (8% no minētajiem 14%), kontrolē ārvalstu kapitāls pamatā no Zviedrijas, Vācijas un Dānijas.
Savukārt pēc pircēju komercdarbības veida starp SIA aptuveni vienu trešo daļu zemes pērk ar lauksaimniecību saistīti komersanti. Līdzīgu lauksaimniecības zemes apjomu pērk arī mežsaimnieki, savukārt atlikušo trešdaļu aptuveni vienādās daļās sadala ar nekustamo īpašumu vai finanšu darbību saistīti pircēji un SIA, kuru komercdarbība nav saistīta ne ar lauksaimniecību, ne mežsaimniecību.
Analizējot lauksaimniecības zemes pārdevēju struktūru, vērojams, ka aptuveni 10% lauksaimniecības zemes varētu būt pirkta ar mērķi tālākai pārdošanai. Šo pārdevēju (SIA) darbības virziens ir saistīts ar nekustamo īpašumu vai finanšu pakalpojumiem. Šādām SIA pieder aptuveni 2% lauksaimniecības zemes platības.
Latvijā 2013. gada beigās darbojās sešpadsmit lielās lauku saimniecības – tādas, kam pieder zemes platības, kas ir lielākas par 2000 hektāru. Pēc kapitāla izcelsmes nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% šo saimniecību pieder īpašniekiem ar Latvijas kapitālu. Savukārt 44% pieder SIA ar ārvalstu kapitāla izcelsmi – pārsvarā no Zviedrijas un Dānijas.
Tāpat pārskatā dažādos griezumos analizēti 2013. gadā saņemtie atbalsta maksājumi un to ietekme uz vērtību. Tieši atbalsta maksājumi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas paceļ lauksaimniecības zemes tirgus vērtību, un tie tirgus vērtības bāzes līmeni var paaugstināt līdz pat 1000 EUR par hektāru.
Pārskatā sniegtas atbildes uz jautājumiem, kāds ir tirgū nonākušo saimniecību lielums, kas ir zemes pircējs – zemes apstrādātājs vai starpnieks, kas ir aktīvākie tirgus dalībnieki, kā darījumu cenu ietekmē komercdarbības virziens un citiem.
Pārskatā analizēta informācija tikai par lauku zemes daļu – lauksaimniecības zemi. Informāciju par meža zemēm pārskats nesniedz. Tajā izmantota Dienesta rīcībā esošie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati, kā arī Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un Lauku atbalsta dienesta informatīvie resursi.
Ar pārskatu var iepazīties šeit.
Vēl par tēmu:
VM: Jaunais zāļu uzcenojumu modelis būtiski samazinās iedzīvotāju izdevumus par recepšu zālēm
Veselības ministrija otrdien, 11. jūnijā, sabiedrību iepazīstināja ar jauno cenu veidošanas modeli recepšu zālēm, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot zāļu pieejamību pacientiem un samazināt...
Lasīt tālākLembergs: Valdība četrus gadus ir mērķtiecīgi strādājusi, lai Latvijā izskaustu tranzītbiznesu
Latvijas valdība kopā ar stratēģiskajiem partneriem ir radījusi tranzītbiznesa krīzi, intervijā "Ventas Balss" sacīja Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs. Viņš norādīja, ka Latvijas...
Lasīt tālākLDDK par Latvijas ekonomiku: Progress ir pārāk lēns un pietrūkst konkrēta valdības rīcības plāna
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome nesen tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai ieskicētu, kā norit sociālais dialogs valstī un kādus rezultātus nesis darba devēju...
Lasīt tālākValdībā izskatīšanai iesniegti VID reformas likumprojekti
Lai īstenotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformu, ir sagatavoti seši likumprojekti. Ceturtdien, 30. maijā, notika VID reformas uzraudzības padomes sēde, kurā padome nolēma atbalstīt likumprojektu...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” būvniekiem nav samaksāts par darbu; izveidojies sadārdzinājums 39 miljoni eiro
Līdz brīdim, kad pa Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm pirmajam “Rail Baltica” ātrvilcienam no Igaunijas, cauri Latvijai un Lietuvai vajadzētu nokļūt Polijā, atlikuši seši gadi. Bet stratēģiskais...
Lasīt tālākVK: Pašvaldībām būtiski jāuzlabo mežu apsaimniekošana
Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības. Tā secināts Valsts kontroles...
Lasīt tālāk“Apvienotais saraksts” aicina samazināt PVN restorāniem
Latvijas restorāni jau septiņus gadus klīst pa ministrijām un darba grupām, bet netiek saklausīti. Samazināto PVN 12% apmērā sabiedriskajā ēdināšanā vārdos atbalsta visi, bet darbos...
Lasīt tālākStingrākas veselības prasības suņu un kaķu ievešanai Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas
No šī gada 16. septembra, ieceļojot Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas ar suni, kaķi vai mājas sesku nekomerciālā nolūkā, ir noteikta papildus prasība - lolojumdzīvniekiem...
Lasīt tālākTirdziņu sezona – kā sagatavoties un izcelties starp citiem tirgotājiem?
Vasara ir daudzu mazo uzņēmēju aktīvākais gadalaiks, jo sākas dažādu tirdziņu, gadatirgu un pasākumu sezona. Konkurence tajos ir liela, tāpēc katram uzņēmējam cītīgi jāgatavojas,...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: Veikalu plauktos jāpalielina vietējo pārtikas preču īpatsvars
“Pārtikas tirgus pētījumā Konkurences padome secina, ka pārtikas preču cenas mazumtirdzniecības tīklos mēdz būtiski atšķirties, kas liecina par konkurenci šajā tirgū un pircēja izvēles...
Lasīt tālāk