Politisko manevru šahs
Koalīcijas izveidošanai Valsts prezidenta atvēlētajā nedēļā beidzot sākusies publiska cīņa par ietekmi valdības veidošanā. Atbildot Zatlera Reformu partijas aicinājumam koalīcijā iesaistīt Saskaņas centru, Vienotība aicina veidot varavīksnes valdību ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām – arī ar Zaļo un zemnieku savienību.
Valdis Zatlers, skaidrojot, ka pienācis laiks izbeigt uz etniskiem principiem balstītas politikas tradīciju un ka Saskaņas centrs (SC) ir Zatlera Reformu partijas (ZRP) iecerētajām reformām daudz atvērtāks, paziņoja, ka ZRP un Vienotības veidotajam koalīcijas partijas kodolam pieaicina SC.
Šāds solis ne tikai sadusmoja daudzus ZRP vēlētājus, bet nepatīkamā situācijā nostādīja arī Vienotību, kas, pieņemot šādus spēles noteikumus, riskēja izraisīt ne tikai daļas sava elektorāta dusmas, bet arī iekšēju šķelšanos.
Vienotības rūdītie prāti gan ilgi nekavējās ar cienīgu atbildi.
Izmantojot ZRP līdzīgu retoriku, ka pienācis laiks pārtraukt ķīviņus un visiem savā starpā atrast kopīgu valodu, Vienotība skubina veidot varavīksnes valdību, kurā vieta atrastos arī Zaļo un zemnieku savienībai, – vienīgais parlamentā iekļuvušais politiskais spēks, ar kuru sadarboties, totāli un neglābjami sevi nediskreditējot, ZRP nevar.
Par šāda Vienotības gājiena iemesliem un mērķiem vienota nostāja, iespējams, ir tikai pašiem Vienotības politiķiem. Tiek pieļauts, ka šādi Vienotība bruģē godam kantes saudzējošu atkāpšanas ceļu uz opozīciju. Citi uzskata, ka Vienotība tikai velk laiku ar absurdiem paziņojumiem, lai pēdējā brīdī pievienotos ZRP un SC, aizrunājoties, ka viņu dalība koalīcijā samazinās SC iespējas pieņemt Latvijai nelabvēlīgus lēmumus.
«Vienotība ir tipiska varas partijas un kā tāda vēlas palikt pie varas. Perspektīva palikt opozīcijā šai partijai neliekas sevišķi patīkama. Tā nav monolīta, un sēdēt ilgāku laiku opozīcijā ir bīstami partijas pastāvēšanai. Ar šo paziņojumu ir meklēts ceļš, kā iekļūt valdībā, nezaudējot seju,» saka politologs Arnis Lapiņš. Viņš arī nesaskatot nepieciešamību veidot varavīksnes partiju, jo fundamentālas ideoloģiskas atšķirības ir tikai divām Saeimā iekļuvušajām partijām – SC un Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – un nav nekādu šķēršļu, lai nevarētu izveidot normālu koalīciju ar, piemēram, 56 balsīm.
Arī politisko norišu vērotājs Mārcis Bendiks neuzskata, ka ir nepieciešama varavīksnes valdība, bet Vienotības paziņojumi, ka šādas valdības izveidošana novērstu parlamentāro krīzi, ir melīgi.
«Parlamentārā krīze ir tad, kad nevar izveidot saprātīgu valdību. Kas tā būtu par krīzi, ja būtu ZRP un SC koalīcija? Valda Birkava valdībai bija 48 mandāti, un viņi valdīja kā karaļi, veica reformas. Māra Gaiļa valdībai bija vēl mazāk,» savu viedokli pauda M. Bendiks. Bet viņš arī pieļāva, ka Vienotība publiskajā telpā atkal izspēlējusi viltīgu gājienu, lai ietekmētu potenciālo politisko partneru lēmumus. «Varbūt tas ir viltīgs gājiens, un šādas lietas viņiem labi padodas,» saka M. Bendiks.
Pēc Vienotības valdes sēdes apstiprinājās partijas iepriekš paustais. Šis politiskais spēks negrasās iet koalīcijā ar ZRP un SC, tā apgalvo partijas līderi Solvita Āboltiņa un Valdis Dombrovskis.
Joprojām esot iespējami dažādi koalīcijas varianti, pat ar SC piesaistīšanu, bet ne šobrīd piedāvātais modelis, stāstīja Vienotības pārstāvis Kārlis Šadurskis. Kā viens no tiem ir koalīcija ar ZRP un Vienotību, bet ar Nacionālo apvienību un SC tiek slēgti sadarbības līgumi.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk