Saskaņas centrs zaudē reitingu līdera godu
Pēc veiksmīgā starta Eiropas Parlamenta vēlēšanās Vienotība pie savas trofeju sienas var pieskrūvēt vēl vienu goda plāksnīti. Pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē šis politiskais spēks partiju reitingā apsteidzis mūžseno konkurentu – Saskaņas centru. Eksperti gan lēš, ka šis fenomens nebūs noturīga parādība.
Neoficiālo informāciju par Vienotības panākumiem apstiprināja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. «Tā tas ir, Vienotība par naga tiesu apsteigusi Saskaņas centru,» saka A. Kaktiņš, bet detalizētāku informāciju sniegt viņam liedzot ar pētījuma pasūtītāju noslēgtais līgums, stāsta NRA.lv
Izskaidrot nespēj
Saskaņas centra (SC) valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, jautāts, kā viņš komentētu jau gadiem iesakņojušās statistiskās tradīcijas sagrūšanu, nespēja rast skaidrojumu. «Es nevaru uzminēt, man nekas nenāk prātā. Reitingiem ir tāda īpašība augt un krist,» atteica politiķis.
Savukārt Vienotības partneriem koalīcijā ir savs skaidrojums status quo maiņai. Piemēram, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka SC tagad maksājot par vēlmi gan izdabāt jau ierastajam elektorātam, gan piesaistīt jaunus vēlētājus, sliecoties uz politiskā spektra labējo spārnu. Viņaprāt, par to liecinot arī SC krieviski radikālā flanga deputātes Irinas Cvetkovas lēmums par partijas pamešanu, lai kļūtu par neatkarīgo deputāti tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Arī Ukrainas notikumiem esot sava ietekme uz SC vērtējumu vēlētāja acīs.
«Vēlētājs nevar tikt barots visu laiku ar brīvbiļetēm vai citiem sociāliem labumiem. Cilvēki saprot arī šo politisko kontekstu ar Ukrainas notikumiem,» norādot uz SC neskaidro nostāju šajā jautājumā un saikni ar Krievijas varas partiju, saka G. Bērziņš.
Apvienošanās rezultāts?
Jāatgādina arī, ka Vienotība visu ārkārtas vēlēšanās izveidotās Saeimas sasaukuma laiku cītīgi strādājusi gan pie sākotnēji nepaklausīgās Reformu partijas labāko kadru integrēšanas savās rindās, gan pielabinājusies arī virknei ietekmīgu reģionālo partiju līderiem, ar kuriem izveidoti kopīgi saraksti 12. Saeimas vēlēšanām. Kaut arī bijušo reformistu un tautpartijiešu piesaistīšana labāku vēlēšanu rezultātu dēļ daudzos rada nepatiku pret Vienotību, tomēr nevar noliegt, ka reģionālo līderu kandidēšana vienā sarakstā ar valsti stūrējošo spēku var paplašināt tā elektorātu.
Uz to norāda arī Vienotības domes priekšsēdētāja Sandra Kalniete. «Tie ir ilgtermiņa mērķi. Vienotību izveidoja, apvienojoties trim partijām, vēlāk iekļaujot Reformu partiju un reģionālās partijas. Mēs apzināmies, ka politiskā fragmentācija nenāk Latvijai par labu,» saka politiķe.
Viņa arī secina, ka SC pēdējā laikā, cenšoties pozicionēties kā klasiskiem sociāldemokrātiem, vienlaikus nespējot paust skaidru attieksmi pret Krievijas agresiju Krimā, zināmā mērā sadrupinājis līdzšinējo elektorāta monolītu.
Īslaicīgs efekts
Lai cik patīkami būtu slavēt pārstāvētās partijas sasniegumus un priecāties, ka vēlētājs tos pamana un novērtē, S. Kalniete arī nenoliedz, ka reitingu rezultātus ietekmējuši arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. «Tā ir tā uzvarētāja vilkme, un tas nekad nav ilgstošs efekts. Piemēram, Vācijā politiķu reitingi pacēlušies tās futbola komandas veiksmīgā starta dēļ, jo visiem vēlētājiem ir labs prāts,» reitingus ietekmējošos faktorus min S. Kalniete.
Līdzīgi domā arī Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas līderis Augusts Brigmanis. Viņš uzskata, ka jūnija reitingi, kas veidoti pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lielā mērā ietekmējušies no priekšvēlēšanu aģitācijas perioda dārgākās kampaņas un starp konkurentiem veiksmīgākā snieguma. «Tās ir Eiroparlamenta vēlēšanu atskaņas. Nākamais mēnesis parādīs, cik tā tendence ir noturīga,» pragmatisks ir A. Brigmanis.
«Tas ir pēc vēlēšanām taisīts reitings, bet cilvēkiem patīk būt ar uzvarētājiem, nevis ar zaudētājiem – tā ir uzvaras gravitācija, bet tas ir izteikts īstermiņa faktors. Nebūtu jābrīnās, ja šis reitings samazināsies jau nākamajā mēnesī,» vairāku ekspertu teikto lakoniski pauž politologs Filips Rajevskis.
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk