• Tweet

Arodvidusskolu un tehnikumu audzēkņi vēstures eksāmenu kārto 1. kursā jeb esot 10. klases skolēni, turpretī parasto vidusskolu skolēni vēsturi apgūst 210 mācību stundas trīs gadu laikā. Šīs informācijas dēļ ir izteiktas bažas, ka vēstures eksāmena vidējos vērtējumus pasliktina tieši specializēto skolu skolēni.

Profesionālo izglītības iestāžu skolēni ir par veseliem trim gadiem jaunāki, nekā parastu vidusskolu skolēni, turklāt viņu mācību skaits ir uz pusi mazāks kā parastajās skolās iedalītais. Tādēļ rodas bažas, ka profesionālo skolu audzēķņi nevar ar pilnvērtīgām zināšanām nokārtot eksāmenu, pasliktinot kopējos rezultātus, un arī neiegūstot tādu vērtējumu, kādu viņi, iespējams, būtu ieguvuši mācoties vēsturi trīs gadus.

Latvijas Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns uzskata, ka vidējais vērtējums vispārizglītojošo skolu vidū būtu atbilstošs normai, ja neņemtu vērā arodvidusskolu un tehnikumu skolēnu uzrādītos rezultātus.

Lai šo problēmu labotu, Klišāns pauž, ka ir jāievieš divu grūtības pakāpju eksāmeni, kas apliecinātu arodvidusskolu un vispārizglītojošo vidusskolu vienādi iegūto izglītību. Viens eksāmens paliktu kā ir pašlaik- būtu nepieciešams kā iestājeksāmens augstskolās, bet otrs būtu piemērots profesionālo izglītības iestāžu skolēniem, atbilstoši to līmenim.

Nedrīkst aizmirst, ka šogad vēstures eksāmenā bijuši viszemākie rezultāti no visiem eksāmeniem, vidēji skolēni ieguvuši 42,6%.