• Tweet

Rīdziniece Ausma dzīvo denacionalizētā mājā un jau ilgus gadus gaida pašvaldības dzīvokļu rindā. Viņa vienlaikus reģistrējusies vairākos reģistros, jo 4. reģistrā, tajā, kur cilvēkam pienākas dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts, Ausmai kopš 2009. gada nav cerību saņemt neko.

Šī rinda uz priekšu nekust, tāpēc rīdzinieki vienlaikus reģistrējas citos reģistros, ja viņu statuss to pieļauj.

Šī sistēma nezinātājam var izklausīties sarežģīta, bet tāda nu ir realitāte. Rīgas dome ir aplēsusi, ka denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem nākamgad būtu nepieciešami 17 miljoni eiro. Puse no summas jeb 8,5 miljoni eiro jānodrošina valstij, puse – pašvaldībai. Tā kā valsts jau kopš 2009. gada nav spējusi atrast līdzfinansējumu šā pabalsta izmaksai, dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu. Tāpēc arī šogad Ausma var necerēt atrisināt dzīvokļa problēmu. Viņu satrauc arī jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kurā namīpašniekam tiek dotas visas iespējas palielināt īres maksu. Īrniece veco līgumu nav pārslēgusi, bet pašreizējais īpašnieks spiež to darīt. Viņš uzskata, ka Ausma ir parādā, jo nemaksā viņa prasīto ikmēneša summu, nevis to, kas pielīgta vēl padomju laikos. Tagad rēķinā īpašnieka uzrakstītais parāds krājas un krājas. Karsto ūdeni viņš jau noslēdzis. Ja tiks pieņemts jaunais īres likums tādā redakcijā, kādā to tagad piedāvā Ekonomikas ministrija, Ausma ir pārliecināta, ka uzreiz atradīsies uz ielas.

Rīgā šā gada 1. janvārī bija reģistrēta 791 ģimene (persona) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Uz šo pabalstu var pretendēt tās ģimenes (personas), kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 370 eiro mēnesī, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi vienam cilvēkam nepārsniedz 300 eiro mēnesī.

Rīgas domes sabiedrisko attiecību darbiniece Dzintra Āboliņa informē, ka pamatsumma, ko cilvēki saņemtu pārcelšanās gadījumā, būtu 14 228,72 eiro, turklāt 2468,62 eiro – par katru ģimenes locekli. Ausmas meita Ilze saka – ja tādu naudu tiešām saņemtu, mammai varētu atrast nelielu dzīvoklīti Rīgas mikrorajonā, bet, ja miteklis jāpērk tikai par savu naudu, tad to izdarīt nevar. Dz. Āboliņa norāda, ka šobrīd pastāv terminētie īres līgumi, un cilvēki, protams, grib risināt savu dzīvokļa problēmu. Daudzi labprāt pārceltos uz dzīvi laukos, tikai naudas šim mērķim nav.

Pašlaik rīdziniekiem ir iespēja reģistrēties vairākos reģistros un gaidīt, kurā rinda pienāks ātrāk. Tad, ja piekrīt saņemt dzīvokli, gaidītāju no pārējiem reģistriem izslēdz. Bet pašvaldībai, protams, izdevīgāki būtu pārcelšanās pabalsti.

Tomēr vismaz maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, kuras īrē dzīvojamo telpu no privātīpašniekiem, gaidāms pozitīvāks dzīvokļu jautājuma risinājums. Pašvaldība šīs ģimenes gatavojas reģistrēt dzīvokļu rindā neatkarīgi no īrētās dzīvojamās platības istabu skaita.

Avots: nra.lv /Antra Gabre