Eksperts: Sudraba māk rēķināt
Apbrīnojami līdzīgi savu ceļu lielajā politikā uzsākusi bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba un kādreizējais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše.
Lai gan abus šos notikumus šķir divpadsmit gadus ilga vēsture, tomēr gan E. Repše, gan šobrīd arī I. Sudraba iesoļo politikā ar misijas un pat mesijas apziņu, solot vēlētājiem radikāli citu politisko kultūru.
28. janvārī I. Sudraba nodibināja tautas kustību No sirds Latvijai, taču drīz vien šī biedrība solās pāraugt par pilntiesīgu politisko partiju. Kustības mājaslapā lasāma ļoti personīga uzruna: «Es, Inguna Sudraba, esmu nodibinājusi sabiedrisku organizāciju, lai izveidotu patiesi īstu tautas pārvaldītu Latviju. Latvija, kāda tā ir šodien, neatbilst tautas vairākuma priekšstatiem par savu valsti, jo politiskā sistēma, ignorējot sabiedrības vairākuma gribu, alkatīgi darbojas šauru grupu interesēs. Es uzskatu, ka nav iespējama iekļaušanās esošajā politiskajā sistēmā, jo tā ir pilnībā jādemontē.» Biedrība arī apņemas radīt iespēju katram Latvijas iedzīvotājam dot savu pienesumu Latvijas uzplaukumam, nodrošināt valsts varas un sabiedrības godīgu, harmonisku un uz izcilību orientētu atklātu sadarbību.
Bauda lielu uzticības reitingu
Ar līdzīgu misijas apziņu, analogiem lozungiem un solījumiem 2002. gadā tika dibināta arī partija Jaunais laiks (JL). Toreiz dibināšanas kopsapulcē kustības līderis E. Repše uzsvēra: «Tāpat kā zivs pūst no galvas, pie pašreizējās Latvijas valsts nesakārtotības vainojami negodīgie neprofesionālie politiķi, korumpētie un zaglīgie ierēdņi, kā rezultātā valsts nespēj nodrošināt likumu ievērošanu un nodrošināt labklājību un drošību saviem iedzīvotājiem. Ar Jaunā laika nākšanu pie varas Latvijā sāksies labklājības atjaunošana, godīgiem uzņēmējiem tiks garantēts valsts atbalsts, iedzīvotājiem – pārticība un drošība.»
Abas politiskās figūras apvieno arī ārkārtīgi lielā uzticība, ko sabiedrība tām dāvā kredītā. Decembra nogalē, kad I. Sudraba vēl tikai grasījās sākt politisko virzību, par viņas potenciālo partiju jau būtu gatavi balsot 5–6% vēlētāju, kas bija krietni vairāk nekā vairākus gadus valdībā strādājošajai Reformu partijai un ļoti līdzīgi kā Nacionālajai apvienībai. E. Repšes jaundibinātais spēks ar pārliecinošu vairākumu uzvarēja savās pirmajās, t.i., 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās, iegūstot vislielāko mandātu skaitu – 26.
Grūti nosaukt par altruistiem
Politologs Filips Rajevskis piekrīt, ka starp I. Sudrabu un E. Repši var novilkt zināmas paralēles. «Viņi abi kļuva par savu augsto reitingu upuriem. Redzot, cik ļoti viņus novērtē sabiedrība, nevarēja nesaprast, cik tas ir milzīgs spēks un politiskā vērtība,» iemeslus, kas abas figūras mudināja pievērsties politikai, salīdzina eksperts. Lai gan līdzīgas ir arī abu personāliju rakstura iezīmes, politologs tomēr uzskata, ka nedz E. Repši, nedz I. Sudrabu nevarot saukt par altruistiem un idejiskajiem cīnītājiem. «Abi šie cilvēki lieliski prot kalkulēt un rēķināt. To apliecina viņu spīdošās karjeras, augstie amati, labie atalgojumi. Tiesa, ja Einara Repšes gadījumā tiešām bija redzami reāli darbi, tad Ingunas Sudrabas gadījumā tas vairāk ir bijis prasmīgs PR,» pauž F. Rajevskis. Eksperts atgādina, ka stabilas valūtas ieviešana pēc padomju gadiem bija nenoliedzams E. Repšes nopelns, bet I. Sudrabas popularitātes pamatā ir bijuši nevis reāli darbi, bet pareiza runāšana un pasniegšana.
Daudz iespēju kļūdīties
Eksperti ir vienisprātis – I. Sudrabas izredzes politikā ir neviennozīmīgas. Viņas pirmais uznāciens ir bijis neveiksmīgs, tāpēc katrs nākamais solis tiek gaidīts ar zināmu skepsi. Lai gan I. Sudrabu jau šobrīd atbalsta vairāk nekā 5% vēlētāju, F. Rajevskis atgādina – Saeimas vēlēšanu sistēma neļauj vienai lokomatīvei startēt visos Latvijas reģionos, savukārt 5% barjeras pārvarēšana Rīgā I. Sudrabas partijai vēl neko negarantēs. «Visticamāk, Ingunai Sudrabai būtu par pamatu jāņem Valda Zatlera piemērs. Izvēloties nosaukumu Ingunas Sudrabas partija, viņa varētu no sava vārda iegūt maksimālu atdevi reģionos, kuros pati nestartēs. Taču arī tad šīs kustības izredzes iekļūt nākamajā Saeimā ir apšaubāmas. 5% uzticības kredīts ir pārāk neliels, savukārt laika līdz vēlēšanām – pārāk daudz. Šādos apstākļos Inguna Sudraba var ļoti ātri nodedzināt nelielo reitingu,» uzskata eksperts.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālāk