• Tweet

Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums, kuru drīzumā sāks skatīt Saeimā, paredz veselības aprūpes pamatpakalpojumus noteiktu diagnožu pacientiem par valsts budžeta naudu arī gadījumos, ja nodokļi nav maksāti.

Tādi veselības stāvokļi ir grūtniecība vai infekciju slimības. Taču, kā saņemt veselības aprūpi, ja par grūtniecību ir tikai aizdomas?

Likumprojekta pašreizējā variantā ir noteikts, ka valsts finansētie veselības aprūpes pamatpakalpojumi ietver šādus veselības aprūpes pakalpojumus: neatliekamo medicīnisko palīdzību, plānveida veselības aprūpi noteiktu slimību pacientiem un ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju. Plānots, ka šos pakalpojumus saņemtu visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no nodokļu nomaksas fakta.

Likumprojektā arī paskaidrots, kādi ir tie veselības stāvokļi vai slimības, kuru gadījumā veselības pakalpojumi arī tiks nodrošināti visiem iedzīvotājiem. Tā ir grūtniecība un pēcdzemdību periods līdz 70 dienām, psihiskās, onkoloģiskās, hematoloģiskās saslimšanas, cukura diabēts, infekciju slimības. Valsts veselības apdrošināšanā būs iekļauti arī pacienti, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, pacienti, kas saņem ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju, un pacienti, kas saņem paliatīvo veselības aprūpi.

Dokumentā ierakstīta arī tāda kā piebilde – veselības aprūpes pakalpojumi tiks nodrošināti, «ja pastāv aizdomas par saslimšanu». Uz šo dīvaino formulējumu uzmanību vērš Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. Viņš jautā, kādas situācijas ir «aizdomas par saslimšanu». Kā piemēru viņš min grūtniecību jeb aizdomas par grūtniecību, ko var diagnosticēt ar testa palīdzību vai izmeklējumu. Taču – vai ģimenes ārstam pieņemt jaunu sievieti, kas nav maksājusi nodokļus, bet kurai ir aizdomas par grūtniecību, un sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus vai lūgt samaksāt pašai pilnu maksu?

Veselības ministre Ingrīda Circene norādījusi, ka ir grūtniecības testi, kas parāda, vai sieviete ir stāvoklī. Taču, uzdodot vēlreiz šo jautājumu Veselības ministrijai, speciālisti atbild, ka ar grūtniecības testu, ko pārdod aptiekās, gluži vis nepietiks. «Diagnoze, šajā gadījumā grūtniecības fakts, jāapliecina ārstam,» skaidro Veselības ministrijas (VM) speciālists Oskars Šneiders. Vienkārši pacientes atnests un uzrādīts tests vai informācija par to, ka viņa ir tādu veikusi, nebūs par pamatu, lai sievieti uzskatītu par grūtnieci un sniegtu valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Jābūt pierādījumam, un tie būs analīžu rezultāti vai, iespējams, sonogrāfija, kurā grūtniecību var konstatēt. «Pirmā vizīte pie ārsta būtu par maksu,» iespējamo situāciju modelē O. Šneiders. Ir gadījumi, kad pacienti maksā par pakalpojumu pēc tā sniegšanas, tad pastāv iespēja, ka ārsts uzreiz pieņemtu lēmumu, ka sieviete ir grūtniece, un viņai nebūtu jāmaksā arī šajā pirmajā reizē.

«Ja pastāv aizdomas» attiecināmas arī uz infekciju slimību pacientiem. Taču daudzu infekcijas slimību gadījumā saslimšana nemaz nav redzama un simptomi neizpaužas pat gadiem, piemēram, hepatīts vai HIV. Lai noteiktu HIV, līdzīgi kā grūtniecības gadījumā, pastāv eksprestesti – taču, visticamāk, arī tie nebūs diagnozi apstiprinoši un pacientiem, kuriem ir aizdomas par šādu infekciju (un kuri nebūs maksājuši nodokļus), ejot pie ārsta, būs jāmaksā pilna cena par HIV apstiprinošo testu. Tas var maksāt apmēram 100 latu. Ministrijā gan skaidro, ka attiecībā uz infekciju slimībām ir noteikts «pacientiem, kuriem veic izmeklējumus infekciju slimību noteikšanai». Tas nozīmē: ja ir aizdomas par saslimšanu ar kādu infekciju, ko apliecina, piemēram, eksprests, arī diagnozes apstiprināsana būs valsts apmaksāta.

O. Šneiders gan arī atgādina, ka cilvēkiem tomēr ir iespēja reģistrēties kā bezdarbniekiem un tā saņemt veselības aprūpi. VM plānojusi likuma pantu izpildes noteikumus skaidrot sīkāk, visticamāk, Ministru kabineta noteikumos, proti, lai pašiem ārstiem būtu skaidrs, kā kurā situācijā rīkoties. Pavisam reāla ir situācija, ka likumprojekts vēl varētu mainīties diskusiju rezultātā Saeimā.

Avots: nra.lv /Inga Paparde