Vai Pavļutu gaida uzmetiens?
Spītēšanās starp Reformu partiju un jaunās valdības veidotāju kļūst arvien neproduktīvāka.
Neraugoties uz reformistu neizpratni par Laimdotas Straujumas nepatiku pret ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, topošā premjerministre atkal un atkal piesauc vienus un tos pašus argumentus šā ministra nomaiņai. Reformu partija šodien sola teikt savu galavārdu.
Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas nogalē topošā Ministru prezidente L. Straujuma, nesagaidījusi Reformu partijas (RP) valdes lēmumu, paziņoja, ka nevarēs sastrādāties ar ekonomikas ministru D. Pavļutu, kuram tiek pārmesta kavēšanās ar būvniecības nozares sakārtošanu un nespēja atkāpties no amata pēc Zolitūdes traģēdijas. Tikmēr RP vairākkārt ir atzinusi, ka L. Straujumas uzskaitītie argumenti nav pārliecinoši, tāpēc turpina pastāvēt uz visiem trim šobrīd strādājošajiem ministriem, t.i., iekšlietu resora vadītāju Rihardu Kozlovski, ekonomikas ministru D. Pavļutu un Ārlietu ministrijas vadītāju Edgaru Rinkēviču. Šādā kombinācijā aiz borta paliktu vienīgi izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kura vadītā nozare jaunajā koalīcijā no RP rokām aizceļotu pie Vienotības.
Tikmēr L. Straujuma RP ministru sarakstā izceļ tieši V. Dombrovski, kurš, viņasprāt, Ekonomikas ministriju varētu vadīt daudz sekmīgāk par D. Pavļutu.
Stīvēšanās starp abām partijām nonākusi destruktīvā punktā, kur RP pagaidām neatkāpjas no D. Pavļuta virzīšanas, savukārt L. Straujuma pieprasa citu nominantu. Tādējādi tālāk iespējami divi risinājumi. Vai nu RP spēs būt uzticīga savam ministram līdz galam un, nepieņemot kompromisus, izlems upurēt savu dalību valdībā, vai arī reformisti vieglu roku uzmetīs D. Pavļutu, izvēloties ietekmīgus amatus, nevis savus cilvēkus.
Netiek slēpts, ka RP iekšienē valda dažādi viedokļi – vai nu palikt opozīcijā, vai tomēr iet valdībā bez D. Pavļuta. Politiskais flangs, kas iestājas par
D. Pavļutu, uzskata, ka Vienotība cenšas manipulēt ar reformistiem un apzināti norok labi strādājošu ministru. Šādas nepatikas iemesls tiek meklēts D. Pavļuta iesāktajās reformās, partiju sponsoriem nepatīkamā veidā sakārtojot ātro kredītu un zaļās enerģētikas jomas. Aizkulisēs tiek runāts, ka, nomainot principiālo D. Pavļutu pret V. Dombrovski, partiju sponsori no Ekonomikas ministrijas varētu sagaidīt daudz draudzīgākus lēmumus un maigākas metodes. Tikmēr tas RP flangs, kas būtu gatavs atteikties no D. Pavļuta virzīšanas, uzskata, ka iznīcinošu reitinga kritumu piedzīvojušajai partijai par katru cenu jāmēģina iekļūt jaunajā valdībā, lai Saeimas vēlēšanu gadā iegūtu kaut nelielas izredzes tikt pārvēlētai. Tiesa, šī flanga noskaņojumā skaidri nojaušamas arī atsevišķu personāžu savtīgas intereses. L. Straujuma kā labākos D. Pavļuta aizvietotājus nosaukusi gan V. Dombrovski, gan arī Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi. Abi šie politiķi jau ir devuši mājienu, ka D. Pavļuta aizstāvēšana nav tik ļoti principiāls jautājums, lai viņi uzreiz un kategoriski atteiktos sēsties sava kolēģa krēslā. Tikmēr politiskajās aizkulisēs vakar vakarā bija nojaušams, ka RP būtu gatava ietekmīgu amatu un koalīcijas labumu vārdā uzmest D. Pavļutu, kuru šī partija vēl nesen sauca par jaunās paaudzes spēcīgāko politiķi un savas partijas zelta fondu.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk