• Tweet

«Mums bieži uzdod šo jautājumu, un tas ir ļoti sarežģīts,» – tā par Saeimas deputātu interesi, kad policijai būs Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas rezultāti, vaļsirdīgi atzīst Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Lietā strādā 46 izmeklētāji, kuriem palīgos piesaistīti vēl 50 policistu, taču ir apstākļi, kurus policija nevar ietekmēt.

Viens no tiem ir notikuma vietā plānotā ekspertīze – lai policisti varētu izpētīt notikuma vietu pilnībā un savākt visus pierādījumus, ir jānostiprina sabrukušā veikala konstrukcijas. Tikai tad traģēdijas vietā varēs veikt izmeklēšanas eksperimentu – izpētīt nesalūzušo konstrukciju slodzi un izturību.

Ekspertīze un eksperiments

Izmeklēšanas ietvaros jau uzreiz pēc traģēdijas pēc piesaistīto ekspertu norādēm policija no notikuma vietas izņēmusi lietiskos pierādījumus, kuri tiek uzglabāti Valsts nodrošinājuma aģentūras angārā. Tomēr traģēdijas vietā vēl ir lietiskie pierādījumi, kuri policijai būs nepieciešami, taču, kā norāda A. Grišins, pat policija ieiet šajā objektā pašlaik nedrīkst, jo tas ir bīstami.

Konkursa kārtībā izraudzītā būvfirma veic projektēšanu un drīzumā sāks lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti un eksperti – desmit cilvēku grupa – varētu turpināt vākt pierādījumus. «Ir nozīmēta ekspertīze, un tā notiek policijas jau izņemtajiem pierādījumiem, taču nepārvarami apstākļi (ar to kriminālpolicijas šefs domā nenostiprinātā objekta bīstamību policistiem un ekspertiem) pašlaik neļauj turpināt pilnvērtīgi šo darbu. Tas nav domāts kā eksperiments, bet vairākas darbības, kuras veicot mēs izdarīsim secinājumus par konstrukcijām. Mēs to varam uzskatīt par eksperimentu. Tur ir palikušas vairākas kopnes, analoģiskas tām, kuras sabruka. Kad būvnieki būs vietu nostiprinājuši, eksperti varēs ar zinātnisko tehniku mērīt, pētīt konstrukciju un nepārlūzušo betona plākšņu izturību,» eksperimenta būtību atklāj A. Grišins. Policija varēs izpētīt, kādām slodzēm bija jābūt, lai konstrukcijas sabruktu, pie kādas slodzes tās salūzīs. Policija arī paņems nesabojātās konstrukcijas, kā arī veselās betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Ar nesalūzušajām eksperti rīkosies, lai pētītu uguns un ūdens izturību.

Pirmās atbildes vasarā

A. Grišins apgalvo, ka policija dara visu, lai pēc iespējas ātri noskaidrotu visus lietas apstākļus, taču ekspertīžu veikšana šajā lietā ir laikietilpīga, tas ir «zinātnes jautājums», kas prasa laiku. Eksperimentālie izmēģinājumi varētu tik veikti marta otrajā pusē, līdz ar to pirmie secinājumi par veikala būvē izmantotajiem materiāliem, ķīmisko sastāvu, izturību varētu būt vasarā. «Eksperti uzskata, ka agrāk tas nav iespējams,» sacīja A. Grišins.

Policijas rīcībā pašlaik nav, bet Latvijā ir ievesta tāda tehnika, kas ļauj notikuma vietu apskatīt 3D formātā – ar speciālu aparatūru tā tiek uzmodelēta, lai visu varētu aplūkot tā, kā tas varētu izskatīties realitātē. Šādas tehnoloģijas izmantošana atvieglotu lietas izmeklēšanu un iztiesāšanu, un A. Grišins pieļāva iespēju, ka to vajadzētu iegādāties policijai.

Aizdomās turēto nav

Kriminālpolicijas vadītājs atzina: aizdomās turēto par šo noziegumu nav. Viņš arī atturējās nosaukt, cik šādu personu varētu būt. «Ja runa būtu par vienu skrūvi, kuru kāds nepareizi ieskrūvējis, tad būtu vienkārši. Šī traģēdija ir vairāku faktoru kopums, kur iesaistīti vairāki cilvēki, un izmeklēšana noteiks, kurš faktors bija noteicošais.» Izmeklēšanā pagaidām nav gūti pierādījumi un fakti, ka kāda konkrēta cilvēka rīcība bijusi cēloņsakarībā ar traģēdiju un cilvēku nāvi. Tomēr viņš noraidīja deputātu aizdomas, ka krimināllieta varētu pārvērsties no nozieguma, kā viņš pats redz šo traģēdiju, nelaimes gadījumā. «Lieta tiek izmeklēta kā noziegums,» uzsvēra A. Grišins.

Krimināllietas izmeklēšanas gaitā policija varētu izdalīt atsevišķus kriminālprocesus, piemēram, par cilvēku neevakuēšanu brīdī, kad skanējusi signalizācija, amatpersonu iespējamo nolaidību, nesekojot objekta drošības aspektiem.

Nāve iestājās acumirklī

Lai arī pastāv kriminālprocesuālais aizliegums sīkāk komentēt krimināllietas, kurās norit izmeklēšana, A. Grišins norāda: «Sabiedrības uzmanība šai lietai ir ļoti liela, un arī mēs uzskatām par pienākumu informēt par izmeklēšanas gaitu.» Par cietušajiem šajā traģēdijā atzīti 54 bojāgājušo tuvinieki, kā arī 41 persona, kura guva jebkāda rakstura miesas bojājumus, sabrūkot lielveikalam. Vēl par cietušām traģēdijā atzītas arī personas, kurām nodarīts materiālais zaudējums. A. Grišins apliecina, ka izmeklēšanas gaitā izdevies identificēt visus upurus, kā arī atrast cilvēkus, kuri bija pieteikti kā bezvēsts pazuduši, ar domu, ka viņi varētu būt bijuši lielveikalā.

Tiesu ekspertu secinājums ir: nāve iestājusies acumirklī, un gūtās traumas nebija savienojamas ar dzīvību.

Avots: nra.lv /Inga Paparde