Prezidents neizpratnē par Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas prioritātēm
Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas nākotne ir neskaidra, jo pēc skandalozā izdevumu tāmes pieprasījuma radušās šaubas par komisijas lietderību kopumā.
Pat tie sabiedriskie darbinieki, kas sākotnēji bija rokām un kājām par tādas izveidi un slavēja tās priekšstāvju nevainojamo reputāciju, tagad rosina vismaz apstāties.
Piemēram, komisijas pārstāves Ineses Voikas līdzšinējā domubiedre miljardiera Džordža Sorosa politikas īstenošanā Iveta Kažoka raksta: «Šādos apstākļos laikam tomēr nav iespējams strādāt: komisija jānoraksta pie kļūdām, kļūdas jāizrunā, nākamajai valdībai – jāveido jauna.»
Nekaunīgo finanšu pieprasījumu komisijas vadītājs Jānis Kažociņš vakar lūdza izņemt no Ministru kabineta sēdes darba kārtības – pārstrādāšanai, un domājams, jaunajā tāmē vairs nebūs atrodams kažociņa smalcinātājs papīram par 1280 eiro un arī citas izdevumu pozīcijas tiks apcirptas līdz saprātīgākam līmenim.
Tomēr ar to vien var izrādīties par maz, lai radītu ticību komisijas labajiem nolūkiem. Vairākus traģēdijā cietušos pārstāvošais advokāts Aldis Gobzems aicina sabiedrību izteikt neuzticību uz šādiem (naudas) pamatiem dibinātai sabiedriskai izmeklēšanas komisijai.
Šaubas sabiezē arī visaugstākajā valsts pārvaldes līmenī. Valsts prezidentam Andrim Bērziņam premjers Valdis Dombrovskis sākumā skaidrojis, ka komisiju vadīs uzņēmēja Baiba Rubesa. Tad izrādījās, ka tomēr bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. Sākumā tika skaidrots, ka komisija darbosies uz sabiedriskiem pamatiem. Tad izrādījās, ka tiek prasīts valsts atalgojums. Preses sekretāre Līga Krapāne Neatkarīgajai vēsta, ka prezidentam nav izprotama šīs komisijas veidošanas secība: «Prioritāri sāk ar naudu, nesniedzot izvērstu skaidrojumu, ko šī komisija vēlas sasniegt un kāds ir tās mērķis.» Nav arī saprotams, vai komisijai ir pietiekams pilnvarojums izmeklēšanas darbību veikšanai. Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā prezidents vakar retoriski vaicāja: «Vai tad [šī komisija] tiesībsargājošās iestādes tagad sāks uzraudzīt? Pārbaudīs policiju, prokuratūru un ietekmēs tiesu?»
Paši komisijas pārstāvji atzīst, ka viņiem daudz kas būs sākams no nulles, jo līdzīgas pieredzes nav. Būs jāmācās strādāt. Tikai likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ valstij liela nauda jātērē šīs četrotnes eksperimentiem, ja profesionāli izmeklētāji tai pašā laikā strādā nesalīdzināmi pieticīgākos apstākļos un, pēc paša Jāņa Kažociņa teiktā, saņem «mazos simtos» mērāmu algu.
Pamācoša šķiet parlamenta rīcība Zolitūdes traģēdijas lietā. Deputāti skaļākas problēmas mēdz izmantot, lai dibinātu parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Tās nodrošina publicitāti, bet prakse rāda, ka neko vairāk. Ne parlamentārās izmeklēšanas ceļā tika noskaidrots, kur palika leģendārie Latvenergo trīs miljoni, ne tā pašlaik saprot, kas noticis ar Ķemeru sanatoriju.
Arī Zolitūdes traģēdiju varēja izmantot līdzīgi, un, kā Neatkarīgajai stāsta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, daži deputāti patiešām apsvēra ideju ķerties pie pašrocīgas izmeklēšanas. Tomēr galu galā gan pozīcija, gan opozīcija izvēlējās paklusēt. Acīmredzot pārāk liels ir notikuma mērogs.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālāk