• Tweet

Biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs, bijušais Ministru prezidents Andris Bērziņš zina, ko saka, vainojot savu pēcteci Valdi Dombrovski divkosībā.

Nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas kontekstā A. Bērziņš norādīja, ka V. Dombrovskis pārī ar finanšu ministru Andri Vilku «īsteno divkosīgu politiku. Man nav nekas pret veselības ministres apdrošināšanas programmu, taču tā paredz iezīmētu budžeta daļu. Kāpēc premjeram, ja tas ir Vienotības ministrs, ir viena attieksme, bet, ja ir Anrijs Matīss, pie partijām nepiederošs [satiksmes] ministrs, – tad ir cita attieksme?»

Proti, visi ministri tagad ir sarosījušies un cenšas panākt, lai likumu vai vismaz valdības noteikumu līmenī viņu nozarēm tiktu garantēti gan procenti no iekšzemes kopprodukta vai kāda (labāk – vairāku) nodokļa ieņēmumiem un piedevām vēl pakāpenisks šo procentu pieaugums. Taisnība, ka šādu prasību apmierināšana vai noraidīšana notiek pēc tīri partijiskiem kritērijiem, tomēr visu prasību izpildīšana arī nav iespējama. Praksē to jau pierādīja Aigara Kalvīša valdība, kas apsolīja visu prasīto visām nozarēm, bet atkāpās tieši tādēļ, lai Ivara Godmaņa valdībai būtu ērtāk atkāpties no lielākās daļas A. Kalvīša doto solījumu. Pēc tam V. Dombrovskis atnāca atņemt naudu tiem, kuri bija pratuši paslēpt naudu no I. Godmaņa.

Vietējo politisko grupējumu spēku līdzsvara izjaukšanai noder atsaukšanās uz Eiropas Komisijas prasībām, bez kuru izpildes Latvija nesaņems ES palīdzības fondu naudu. Šīs prasības ir iespējams iztulkot un pasniegt Latvijas sabiedrībai dažādi. Pēc vienas versijas, ES esot aizrādījusi, ka Latvija grib novirzīt ceļu būvei pārāk lielu palīdzības naudas daļu. EK to neļaušot, jo naudas izlietošanai ceļu būvei un uzturēšanai neesot lielas atdeves. A. Bērziņš nenoliedz, ka vārdi par pārāk lielo finansējumu ceļiem esot līdz Latvijai atnākuši, bet to nozīme esot tieši pretēja. Proti, ka Latvijai jāpalielina valsts finansējums ceļu nozarei. Tad Latvija saņemšot arī ES naudu, ja tās apjoms vairs nebūs pārāk liels attiecībā pret Latvijas finansējumu.

Ceļu darbi nākamgad un aiznākamgad būs atkarīgi no tā, vai Latvija un EK spēs (paspēs vai nepaspēs, gribēs vai nemaz negribēs) vienoties par grafiku, kā ES sāks piešķirt Latvijai 2014.–2020. gada plānošanas perioda naudu. Nākamo gadu varbūt vēl glābs tagadējā plānošanas periodā neiztērētās naudas atlikumi, jo Brisele nedraudot masveidā apturēt jau sākto projektu finansēšanu, bet aiznākamais gads var izrādīties drūmāks par nākamo.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis