25/09/2013, Kategorija: Sabiedrība

sals124Sāls daudzums skolēnu ēdienā atkal nokļuvis diskusiju krustugunīs.

Mediķu, tostarp uztura speciālistu viedoklis ir strikti nemainīgs – sāls uzturā jālieto pēc iespējas mazāk un noteikumus skolēnu ēdināšanā mīkstināt nedrīkst, savukārt no skolu ēdināšanas uzņēmumiem un atsevišķiem vecākiem un pat skolotājiem saņemtas sūdzības: bērni ēdienu bez sāls neēdot.

Skolu ēdināšanas uzņēmumi arī bažījas: pieaugot pārtikas izmaksām, komunālajiem maksājumiem, minimālajai algai, arvien grūtāk ir nodrošināt kvalitatīvu ēdienu par esošo finansējumu. Uztraukumu rada arī eiro ieviešana, jo arī tas sadārdzināšot skolas pusdienu reālās izmaksas.

Karstā sāls

Veselības ministrija jau izstrādājusi grozījumus, ar kuriem teorētiski atkāpjas no iepriekšnoteiktās stingrās normas, ka skolēnu ēdiena pagatavošanā sāls nedrīkst būt vairāk par 0,25 gramiem un 100 gramiem gatavā skolēna ēdiena. Noteikumu grozījumos, kuri pieejami apspriešanai, paredzēts noteikt, ka pievienotā sāls daudzums gatavajā ēdienā nepārsniedz vienu gramu uz 100 gramiem produkta. Šāda norma joprojām esot spēkā attiecībā uz to ēdienu, ko finansē valsts, proti, pirmās un otrās klases skolēniem. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta speciāliste Sanita Kukliča Neatkarīgajai stāsta, ka pašlaik patiešām ir spēkā divas dažādas normas attiecībā uz sāls daudzumu ēdienā skolēniem – valsts apmaksātajām un pārējām. Plānots šīs normas noteikt vienādas. «Mēs gribējām noteikt šo vienu gramu sāls uz 100 gramiem gatavā ēdiena, taču Ārstu biedrība, uztura speciālisti strikti iebilda, tāpēc tagad notiek un notiks diskusijas, kamēr vienosimies,» atklāj S. Kukliča. No skolu ēdināšanas uzņēmumiem, vecākiem un skolotājiem saņemtas ziņas, pat sūdzības, ka bērni neēd pusdienas bez sāls. Dzirdēts pat tāds stāsts, ka skolotāja nes līdzi sāli no mājām, lai piebērtu ēdienam. Izskanējis viedoklis, ka pāreja uz samazinātu sāls daudzumu notikusi pārāk strauji; ka bērni pie tāda ēdiena nav pieraduši, neēd skolās, bet veikalā sapērkas našķus vai skrien uz tuvējām kafejnīcām.

Rīkos degustāciju

Skaidrs, ja jau mājās ģimenē bērni ēd sasālītu ēdienu un ja vēl skolotāji rāda šādu piemēru, bērni var atteikties ēst pusdienas ar mazāku sāls daudzumu… Taču VM saņēmusi arī atbalstu no vecākiem, kuriem tieši patīk, ka ēdiens tagad ir garšīgāks. «Man personīgi šķiet, ka var pagatavot garšīgu ēdienu ar nelielu sāls daudzumu, viss atkarīgs no tā, kā gatavo,» pārdomās dalās S. Kukliča.

Visticamāk, ārstu saime nedos akceptu lielākam pieļaujamā sāls daudzumam skolēnu ēdienā, kā tas ir noteikts pašlaik. Kāds varētu būt risinājums? «Jānosaka vienādas normas visām pusdienām, neatkarīgi, kurš maksā. Kādas – par to diskutēsim,» saka VM speciāliste. VM pat gatava rīkot ēdiena degustāciju, piedāvājot nogaršot ar dažādiem sāls daudzumiem gatavotus ēdienus.

Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča uzskata, ka tomēr vajadzētu atļaut lielāku sāls daudzumu un tad pakāpeniski samazināt, jo pāreja notikusi pārāk strauji: «Esam guvuši pieredzi, daudzviet pirmie mēneši bija ļoti grūti, un tas ir saprotams. Mūsu veikali ir pilni ar ēdienu, kas satur sāli lielās devās un vēl visādus garšas pastiprinātājus. To visu bērni ēd. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēdiens bez sāls skolās negaršo.»

Krīze turpinās

Komunālo izmaksu un minimālās algas paaugstināšana, kā arī eiro ieviešana būs smagi pārbaudījumi skolu ēdnīcām, uzskata Neatkarīgās aptaujātie skolu ēdināšanas uzņēmumi. Katra pašvaldība izmaksas skolēnu pusdienām un to, cik klasēm nodrošināt bezmaksas ēdināšanu, nosaka pati. Vilces pamatskolā darbojas uzņēmums Laiks ēst; tā vadītājs Aldis Pommers stāsta: pusdienas pašvaldība apmaksā pirmo līdz ceturto klašu bērniem. Par ēdienreizi jāmaksā tikai piektās un sestās klases skolēniem, no kuriem trūcīgie saņem brīvpusdienas. Pašvaldība par tām samaksā 90 santīmus dienā. Pārējie vecāki par bērnu ēdināšanu dienā maksā 1,30 latus. Skolēnu pusdienas ietekmē noteikumu izmaiņas, kā arī šogad – nākamgad komunālo izmaksu pieaugums un eiro ieviešana, domā A. Pommers. «Nāksies ietaupīt uz pārtikas rēķina. Cenu nevaram celt, jo ir līgums ar pašvaldību. Izdzīvot ir ļoti grūti, un būtu nepieciešams papildu finansējums.»

Arī Ozolnieku vidusskolā no 1. līdz 4. klasei pusdienas apmaksā pašvaldība. Porcija maksā 79 santīmus. «Ja būtu atbilstoša samaksa, varētu arī normāli pabarot. Produktus, protams, iegādājamies kvalitatīvus un prasībām atbilstošus, bet, ja varējām bērniem iedot meloni vai bumbieri, tad turpmāk neko vairāk kā kvalitatīvu ābolu piedāvāt nevarēsim. Arī gaļu pirksim labu, bet lētāko, kas arī nozīmē vienveidību. Šajā situācijā, protams, cietīs bērns,» pārdomās dalās uzņēmuma Konstants vadītājs Egons Landsmanis. Savukārt Rīgas angļu ģimnāzijā pusdienas izmaksā latu dienā. Ēdināšanas firmas Raģe valdes locekle Gunta Bernane domā: pieaugot prasībām, pieaugot izmaksām, kļūst arvien grūtāk par noteikto samaksu paēdināt bērnus. Taču viņa arī secina, ka tik zema pirktspēja kā pašlaik nav novērota – acīmredzot krīze vecāku maciņos turpinās. «Valsts varētu izvērtēt prioritātes un nākt pretim vecākiem. Igaunijā jau pirms desmit gadiem visi bērni ēda par brīvu,» saka G. Bernane.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

 

323 skatījumi




Video

Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē

01/09/2026

Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...

Lasīt tālāk
Video

Pagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem

01/09/2026

Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk