• Tweet

Vasaras tveice ir īpašs pārbaudījums mūsu ķermenim, tostarp pēdām. Nereti karstās vasaras dienas tiek pavadītas pārāk ciešos vai neelpojošos apavos, kas rada nelabvēlīgas izmaiņas pēdu ādā. Taču izmaiņas ādā var radīt arī pretējais – bieža staigāšana basām kājām, pie kā pēdas ikdienā nav pieradušas. Līdz ar to gada karstākajā gadalaikā nākas biežāk saskarties ar tādām problēmām kā tulznas, sēnīšu infekcijas un pastiprināts sviedru aromāts. Par to, kā izvairīties no šādu problēmu rašanās, un to, kā pēdas apkopt vasarā, stāsta „Benu aptieku” farmaceite Maira Logina.

Zelta likums Nr.1 – pēdu higiēnas ievērošana
Kā uzsver „BENU aptieku” farmaceite, pēdu veselības zelta likums ir higiēnas ievērošana, pēdas atbilstoši mazgājot un apkopjot. Kājas reizi dienā, vēlams vakarā, jāmazgā zem tekoša ūdens. Kāju mazgāšanai var izmantot ziepes (ar neitrālu PH vai ziepes bērniem). Tomēr katru dienu ziepes lietot nevajadzētu, jo ikdienas lietošana var sausināt pēdu ādu, kā arī izmainīt ādas dabisko mikrofloru, kas nozīmē, ka baktērijas pierod pie ziepju sastāva un izdzīvo.

Pēc mazgāšanas kājas jānosusina, īpašu uzmanību pievēršot arī pirkstu starpām, jo nenosusinātas, mitras pirkstu starpas sasūt un palielinās sēnīšu infekcijas risks, kas vasarā ir īpaši augsts kāju pastiprinātās svīšanas dēļ. Pēc pēdu mazgāšanas ieteicams pēdas ieziest ar atbilstošu barojošu un atjaunojošu krēmu vakarā vai mitrinošu un atsvaidzinošu krēmu no rīta (pastiprinātas svīšanas gadījumā jāizmanto tikai atsvaidzinošs, mazliet mitrinošs krēms). Krēmu lietošana palīdzēs kājām uzturēt dabisko mitruma līmeni.

Ja kurpes ir skaistas, tomēr nav ērtas – saudzē pēdas, izvēlies citas
Kā paskaidro farmaceite Maira Logina, pēdu apkope sākas ar pareizu apavu izvēli. Viena no visbiežāk sastopamajām problēmām, ko vasarā izraisa apavi, ir tulznas. Izvēloties apavus, jāpārliecinās, ka tie ir labi elpojoši, ērti un mīksti un nebūs nepieciešams ilgs „ievalkāšanas” laiks. Pat, ja konkrētais kurpju pāris šķiet pats skaistākais modelis pasaulē, tomēr īsti neder, ir par ciešu – saudzējiet savas kājas un izvēlieties citus, ērtākus apavus.

Tomēr reizēm arī visērtākie apavi var uzberzt tulznu. Ja tā ir atgadījies un ir uzmeties ūdeņains pūslītis jeb tulzna, to drīkst maigi nomazgāt ar ziepēm un, izmantojot dezinficētu adatu, sānā pārdurt, un izspiest šķidrumu. Pēc tam tulzna jāapstrādā ar antiseptisko brūču krēmu „Bepanthen Plus” vai „Curiosin” gēlu, bet virsū jāuzlīmē plāksteris. Tulznu nekādā gadījumā nevajadzētu noplēst un ir jāuzmana, lai neiekļūst netīrumi. Jāizvairās no atkārtotas traumas.

Nodrošinies ar krēmiem pret sausiem papēžiem
Otra vasarai raksturīga problēma ir sausi un saplaisājuši papēži. To apkopšanai būtiski ir izmantot mitrinošu krēmu, ar kuru pēdas jāieziež katru dienu, bet vienu vai divas reizes nedēļā pēdas jānoberž ar pumeku. Pumeks jāizmanto pēc kāju mazgāšanas, kad āda ir mitrināta. Pēc pēdu noberšanas tās jāieziež ar krēmu.

Ādas aizsargkārtas normalizēšanai farmaceite iesaka izvēlēties, piemēram, „Bepanthen” vai „Panthenol” ziedi, lieliski darbosies arī „Linola-F” vai „Essex” barojošie krēmi. Sausai un saplaisājušai ādai noderēs arī „Eucerin”, „Alpresan’’ produkcijas kāju krēms. Sausu papēžu ārstēšanai var izmantot arī propolisa – eļļas šķīdumu. Var veikt rīcineļļas procedūras – uz nakti papēžiem uzlikt kompresi – siltā rīcineļļā samērcētu marli. Sausu papēžu ārstēšanai var izmantot arī bišu vaska ziedi „Evija”. Ja sabiezējumi izveidojušies biezā slānī, no tiem nāksies atbrīvoties pakāpeniski. Nekādā gadījumā sabiezējumus nedrīkst griezt ar šķērēm, jo šādā veidā iespējams iegūt infekcijas.

„BENU aptieku” farmaceite Maira Logina uzsver, ka būtiski ik pēc diviem mēnešiem mainīt pumeku un pēdu vīli (pat ja tie netiek intensīvi izmantoti). Šo instrumentu raupjās virsmas ir ļoti labvēlīga vide mikrobu un sēnīšu infekciju attīstībai. Tomēr jāņem vērā, ka pārlieku sausas pēdas un dziļi plaisājoši papēži var liecināt par sēnīšu infekciju, psoriāzi, vairogdziedzera problēmām un arī diabētu, tāpēc, ja problēma kļūst ļoti izteikta, farmaceite iesaka apmeklēt podologu.

Pēdu vanniņas un dezodoranti pret nepatīkamu aromātu
Vēl būtiska problēma vasarā ir arī pēdu pastiprināta svīšana. To nepieciešams risināt ne tikai nepatīkamā aromāta dēļ, bet arī tāpēc, ka sviedri rada labvēlīgu vidi mikrobiem un infekcijām. Reizi nedēļā farmaceite rekomendē rūpīgāku kāju apkopi, kas palīdzēs novērst nepatīkamo aromātu un arī mitrinās pēdas. Šeit būtiska ir kāju vannošana. Pēdas jāvanno piecas līdz desmit minūtes 37-380C karstā ūdenī, kuram pievieno kāju vanniņām īpaši paredzētu sāli. Var pievienot arī kumelīšu vai ozolmizu novārījumu. Lai gan vanniņām var izmantot arī pārtikas veikalā iegādājamo jūras sāli, aptieku piedāvātais sāls ir paredzēts tieši kājām, jo papildināts ar atsvaidzinošām un mīkstinošām eļļām, piemēram, lavandas, rozmarīna un eikalipta eļļu.

Cilvēkiem, kuriem vasarā raksturīga pastiprināta pēdu svīšana, „BENU aptieku” farmaceite rekomendē lietot arī pēdu dezodorantus. Aptiekās ir pieejams ļoti plašs klāsts ar pretsviedru līdzekļiem pēdām dažādām vajadzībām un rocībai. Pieejami dezodoranti, kuriem papildus aromātu nomākšanai piemīt arī dziedniecisks efekts, kas aizsargā no infekcijām, jo kāju svīšana ir dabisks process, taču, parādoties nepatīkamam aromātam, ir pamats bažām par mikrobu klātbūtni. Ieteicams ir, piemēram, Latvijā ražotais „Amicos” aerosols, kas nomāc sēnītes un baktērijas, vai „Silvanola” ražotais „Fungi spray”. Pieejami arī „Gehwoll” sērijas sausie pūderi.

Ar basām kājām – labāk pa savu pagalmu
Tāpat farmaceite uzsver, ka uzmanīgiem jābūt, arī staigājot ar basām pēdām. Lai gan šie mirkļi ir ļoti patīkami un dabiskā pēdu masāža nāk par labu visam organismam, stimulējot asinsriti, šāda pastaiga paaugstina risku saskarties ar infekcijām, kas izraisa sēnīti, kārpas, un cita veida baktērijām, kas var izraisīt infekcijas. Turklāt šāda veida infekcijām īpaši labvēlīga ir silta un mitra vide kā baseini, sporta zāles duša, arī slapja zāle. Uzmanīgiem jābūt arī pludmalēs, kur iespējams pēdas savainot, uzkāpjot uz stikla lauskām. Tāpēc, ja ir vēlme norūdīt organismu, labāk ar basām kājām staigāt pa savu pagalmu, nevis publiskām vietām, un pēc pastaigas kājas nomazgāt ar ziepēm.

Neaizmirsti arī par apavu apkopi!
Papildus higiēnas pasākumiem vasarā īpaši būtiski apkopt arī apavus. Staigājot ar atvērtiem apaviem, tajos viegli iekļūst mikrobi un netīrumi, kas, apavus novelkot, var tikt ienesti arī mājās. Tāpēc uzreiz pēc apavu novilkšanas rūpīgi jānomazgā rokas, un regulāri jānotīra arī atvērto apavu pēdas daļa. Turklāt īpaša uzmanība vasarā jāpievērš arī zeķēm, jo sasvīdušas un mitras zeķes rada labvēlīgu vidi mikrobiem.