• Tweet

Nav daudz to jauniešu, kas vēlas studēt latviešu valodu un literatūru. Tas jāsecina, uzzinot, ka nepilna mēneša laikā Latvijas augstskolās, kurās piedāvā mācīties Baltu filoloģijas un Klasiskās filoloģijas programmas, vēl nav aizņemtas visas budžeta vietas.

Situācija ir satraucoša, jo katras nācijas pamats ir valoda un kultūra, atzīst nozarē strādājošie.

Gan Latvijas Universitātē, gan Liepājas Universitātē (LiepU), gan Rēzeknes augstskolā (RA) vēl turpina uzņemt studētgribētājus gan bakalaura, gan maģistra programmās. Arī pērn situācija bijusi līdzīga, bet līdz augusta beigām visas valsts apmaksātās vietas tikušas aizņemtas, informēja augstskolu pārstāvji. LiepU prorektore Ilma Neimane gan atzina, ka pēdējos gados interese par šo nozari pieaug. Taču pirms pāris gadiem situācija bijusi kritiska. «Nācās stipri palauzīt galvu, ko mainīt akadēmiskajā programmā, lai piesaistītu lielāku studentu skaitu. Izlēmām papildināt to ar kultūras sadaļu, tāpēc tās nosaukums šobrīd ir Baltu filoloģija un kultūra,» skaidro prorektore, piebilstot, ka veikuši arī citus uzlabojumus praktisko iemaņu apguvē, piemēram, dodot iespēju mācīties rediģēšanas prasmes. Šādas pārmaiņas ļāvušas studentiem kļūt konkurētspējīgākiem darba tirgū. Arī RA piestrādāts pie praktiskās sadaļas, lai nav tikai «sēdēšana pie putekļainām grāmatām» – gan tiekot rīkotas folkloras ekspedīcijas, gan muzeja zinības apgūtas. Daudz strādāts pie latgaliskās kultūras apzināšanas. Mulsinoša tomēr esot valdības nostāja, kas tikai mudinot mācīties dabas zinātnes, gandrīz liekot saprast, ka citām profesijām Latvijā vairs vietas nav.

Filoloģe Baiba Kangere, kura ar latviešu valodas pētniecību nodarbojusies ārpus Latvijas robežām, kā lielāko klupšanas akmeni nosauc tieši nozares mazo konkurētspēju un ierobežotas iespējas nodarboties ar zinātni, jo finansējums šai jomai ir ļoti niecīgs. Kamēr ir tāda valsts attieksme pret pētniecību, nekādu lielu interesi par to nevar sagaidīt.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja, valodniece Ina Druviete kā vienu iemeslu, kāpēc jauniešos noplakusi interese par savas valodas padziļinātu apguvi, min ieilgušo Latvijas augstskolu nomelnošanas kampaņu, ko praktizējis bijušais izglītības un zinātnes ministrs. Arī augstskolas nav darījušas pietiekami, lai reklamētu savas programmas, skaidrojot, ka tās nav tikai arhaisku zinību krātuves, bet modernas un saistošiem virzieniem bagātas.

Arī Nacionālās apvienības deputāte, valodniece Vineta Poriņa uzskata, ka šajā darbā vajadzētu vairāk iesaistīt baltu filologus no Latvijas augstskolām, lai viņi popularizē šo zinātni skolu jaunatnei, skaidrojot, kas īsti tā ir, un pastāstot, ka baltu valodas joprojām ir interesantas pat aizrobežu pētniekiem. Arī politiķiem, viesojoties skolās, vairāk jāmudinot apgūt pašiem savu valodu, aicinot kļūt arī par valodas politiķiem, kuru trūkums šobrīd ļoti izjūtams. Viņa vērš uzmanību uz to, ka nav pietiekami novērtēti arī Latviešu valodas aģentūras resursi, jo šīs institūcijas viens no uzdevumiem esot vairot latviešu valodas publicitāti.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe