Baltu filologiem nav aizpildītas pat budžeta vietas
Nav daudz to jauniešu, kas vēlas studēt latviešu valodu un literatūru. Tas jāsecina, uzzinot, ka nepilna mēneša laikā Latvijas augstskolās, kurās piedāvā mācīties Baltu filoloģijas un Klasiskās filoloģijas programmas, vēl nav aizņemtas visas budžeta vietas.
Situācija ir satraucoša, jo katras nācijas pamats ir valoda un kultūra, atzīst nozarē strādājošie.
Gan Latvijas Universitātē, gan Liepājas Universitātē (LiepU), gan Rēzeknes augstskolā (RA) vēl turpina uzņemt studētgribētājus gan bakalaura, gan maģistra programmās. Arī pērn situācija bijusi līdzīga, bet līdz augusta beigām visas valsts apmaksātās vietas tikušas aizņemtas, informēja augstskolu pārstāvji. LiepU prorektore Ilma Neimane gan atzina, ka pēdējos gados interese par šo nozari pieaug. Taču pirms pāris gadiem situācija bijusi kritiska. «Nācās stipri palauzīt galvu, ko mainīt akadēmiskajā programmā, lai piesaistītu lielāku studentu skaitu. Izlēmām papildināt to ar kultūras sadaļu, tāpēc tās nosaukums šobrīd ir Baltu filoloģija un kultūra,» skaidro prorektore, piebilstot, ka veikuši arī citus uzlabojumus praktisko iemaņu apguvē, piemēram, dodot iespēju mācīties rediģēšanas prasmes. Šādas pārmaiņas ļāvušas studentiem kļūt konkurētspējīgākiem darba tirgū. Arī RA piestrādāts pie praktiskās sadaļas, lai nav tikai «sēdēšana pie putekļainām grāmatām» – gan tiekot rīkotas folkloras ekspedīcijas, gan muzeja zinības apgūtas. Daudz strādāts pie latgaliskās kultūras apzināšanas. Mulsinoša tomēr esot valdības nostāja, kas tikai mudinot mācīties dabas zinātnes, gandrīz liekot saprast, ka citām profesijām Latvijā vairs vietas nav.
Filoloģe Baiba Kangere, kura ar latviešu valodas pētniecību nodarbojusies ārpus Latvijas robežām, kā lielāko klupšanas akmeni nosauc tieši nozares mazo konkurētspēju un ierobežotas iespējas nodarboties ar zinātni, jo finansējums šai jomai ir ļoti niecīgs. Kamēr ir tāda valsts attieksme pret pētniecību, nekādu lielu interesi par to nevar sagaidīt.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja, valodniece Ina Druviete kā vienu iemeslu, kāpēc jauniešos noplakusi interese par savas valodas padziļinātu apguvi, min ieilgušo Latvijas augstskolu nomelnošanas kampaņu, ko praktizējis bijušais izglītības un zinātnes ministrs. Arī augstskolas nav darījušas pietiekami, lai reklamētu savas programmas, skaidrojot, ka tās nav tikai arhaisku zinību krātuves, bet modernas un saistošiem virzieniem bagātas.
Arī Nacionālās apvienības deputāte, valodniece Vineta Poriņa uzskata, ka šajā darbā vajadzētu vairāk iesaistīt baltu filologus no Latvijas augstskolām, lai viņi popularizē šo zinātni skolu jaunatnei, skaidrojot, kas īsti tā ir, un pastāstot, ka baltu valodas joprojām ir interesantas pat aizrobežu pētniekiem. Arī politiķiem, viesojoties skolās, vairāk jāmudinot apgūt pašiem savu valodu, aicinot kļūt arī par valodas politiķiem, kuru trūkums šobrīd ļoti izjūtams. Viņa vērš uzmanību uz to, ka nav pietiekami novērtēti arī Latviešu valodas aģentūras resursi, jo šīs institūcijas viens no uzdevumiem esot vairot latviešu valodas publicitāti.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālāk