Nepieciešama informācija, ne eiropropaganda
Otrdien kļuva zināms kārtējais uzņēmums, kuram eiro ieviešana garantēs ne tikai papildu izdevumus, bet arī iespēju tos atpelnīt.
Finanšu ministrijas konkursā par poligrāfijas, prezentācijas materiālu un prezentreklāmas ražošanas un piegādes pakalpojumu nodrošināšanu eiro ieviešanas komunikācijas projektā uzvarēja SIA Žurnāls Santa.
Projekta īstenošanā gaidāmi vēl divu konkursu rezultāti, kuros līgumi tiks noslēgti par apmēram 450 tūkstošiem latu, taču sabiedrībā nav vienota viedokļa par to, vai nepieciešams tērēt naudu eiro popularizēšanai, ja pievienošanās eirozonai vairs nav novēršama.
Žurnāls Santa, kas bija vienīgais pretendents šajā konkursā, par 89 tūkstošiem latu izgatavos un piegādās informatīvus poligrāfijas materiālus visā Latvijā, arī dažādus plakātus, bukletus un kampaņas Godīgs eiro ieviesējs uzlīmes tirgotājiem.
Finanšu ministrija sola, ka šonedēļ varētu kļūt zināms uzvarētājs 285 tūkstošu latu vērtajā konkursā par eiro komunikācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Šajā konkursā ministrijai jāizvēlas no trīs pretendentiem. Savukārt par 177 tūkstošu latu vērto līgumu par sabiedrības informēšanas kampaņas informatīvo materiālu izvietošanu medijos cīnās deviņi pretendenti.
Ekonomistu apvienības 2010 biedrs un Einara Repšes jaunā politiskā projekta Latvijas attīstībai aktīvists Mārtiņš Bondars uzskata, ka šīm investīcijām, cenšoties panākt lielāku eiro popularitāti, neesot jēgas, jo lēmumu tik un tā nav iespējams mainīt. «Lēmums tika pieņemts, Latvijai jau iestājoties Eiropas Savienībā, arī esošā valdība un partijas, kas gāja uz vēlēšanām, teica, ka eiro tiks ieviests, sākot ar 2014. gadu,» saka M. Bondars, kas uzskata, ka eiro propaganda vairs nav nepieciešama.
Arī Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers apšauba nepieciešamību tērēt līdzekļus eiro popularizēšanai. Viņš gan atzīst, ka pārāk liela iedzīvotāju neuzticība jaunajai valūtai var veidot nelabvēlīgu ietekmi uz valsts ekonomiku.
«Droši vien, ka nav jēgas tērēt līdzekļus. No vienas puses, ņemot vērā zemo atbalstu eiro, var saprast – ja naudai ir zems atbalsts iedzīvotāju vidū, tas ekonomikai ir bīstami. Tādēļ droši vien pieņemts lēmums tērēt, lai paaugstinātu to atbalstu. Vai tas izdosies, grūti spriest. Valdība droši vien uzskata, ka daļa iedzīvotāju ir neizglītoti un uz tā rēķina atbalstu varēs palielināt,» saka profesors, atgādinot kādu ekonomistu dogmu – naudai tikai tad ir vērtība, ja cilvēki tic, ka tai ir vērtība.
Informatīvās kampaņas nozīmi nenoliedz Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikāciju studiju nodaļas profesore Inta Brikše. «Viens no mērķiem ir nodrošināt cilvēkiem izpratni par pašu procesu – kā tas notiks, kā izskatīsies. Tādēļ tā informatīvā daļa ir ļoti būtiska. Cilvēki vienmēr baidās, ja kaut kas notiek ar naudu, tādēļ tas ir svarīgi ikdienas dzīves stabilitātei un izpratnei. Tas pat nav jautājums par to, patīk vai nepatīk eiro, bet lai cilvēks būtu rīcībspējīgs ar šo naudu,» kampaņas informatīvā komponenta nepieciešamību un lietderību akcentē I. Brikše.
Ne mazāko šaubu par kampaņas nepieciešamību nav Ralfam Vīlandam, kas vada Hill+Knowlton Latvia – uzņēmumu, kas ir viens no trim pretendentiem uz 285 tūkstošus latu vērto līgumu.
«Nauda ir drošības un stabilitātes jautājums, tāpēc nekad nav par maz centienu skaidrot izmaiņas. Pāreja uz eiro nav klasiska naudas reforma, jo lats pēdējos gados ir eiro atvasinājums, bet notikums ir vizuāli acīmredzams – lats nebūs, būs eiro. Tātad sabiedrības uztverē nozīmīgas pārmaiņas,» skaidro eksperts.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālāk