• Tweet

Pabalstu, kuru vecāki ar maziem bērniem jau no septembra varēs saņemt no valsts, drīkstēs izmantot tikai, lai apmaksātu augsti kvalificētu aukli vai privāto bērnudārzu, vakar nolēma valdība.

Vecāki, kuru mazuļiem no pusotra gada līdz skolas vecumam nav vietas pašvaldības bērnudārzā, nevarēs šo naudu maksāt kādam radiniekam vai paziņam, kas apņēmies pieskatīt mazuli. Tomēr nav skaidrs, kā šis pakalpojums darbosies dzīvē, jo ne augsti kvalificētas aukles pakalpojums, ne privātais bērnudārzs mēnesī nemaksā 100 latu – tik, cik paredzēts šis pabalsts. Skeptiķi spriež, ka šis pabalsts noderēs turīgākām ģimenēm, kuras jau pašlaik var atļauties apmaksāt vietu privātā bērnudārzā. No septembra ar pabalstu būšot vienkāršāk.

No šāgada 1. septembra paredzēts ieviest valsts atbalstu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai jeb, vienkārši runājot, ieviest pabalstu 100 latu apmērā mēnesī, ko plānots piešķirt privātam pakalpojuma sniedzējam par bērniem no pusotra gada vecuma līdz bērna sagatavošanai pamatizglītības ieguves sākšanai, kuri ir uzņemti rindā, bet nesaņem pakalpojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem, pērn septembrī rindās uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādi gaidīja 7900 bērnu.

Labklājības ministrija (LM), raksturojot valdības lēmumu, norāda, ka jaunie kritēriji cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri vēlēsies sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumus, ir augsti standarti bērnu drošības, izglītības, uzraudzīšanas jomā. Bērnu uzraudzīšanas pakalpojumu varēs sniegt tikai tādi cilvēki, kas nav izdarījuši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktus pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus. Tāpat atbildīgās iestādes vērtēs, vai cilvēkam nav pārtrauktas vai atņemtas paša bērnu aizgādības tiesības, vai nav atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss. To visu ietver prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem, kuras aprakstītas valdības apstiprinātajā kārtībā. Pati labklājības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka šis pakalpojums ir «Latvijas demogrāfijas un nodarbinātības situācijas uzlabošanas labās prakses piemērs, ar ko varam lepoties». Labklājības ministrija arī domā, ka ar šo pakalpojumu tiks likvidētas rindas uz vietu bērnudārzos. «Ceru, ka jaunie vecāki šo pakalpojumu godprātīgi izmantos, turklāt tajā saskatu arī paaudžu solidarizēšanās iespēju, jo, izpildot nepieciešamos kritērijus, par auklēm varēs kļūt arī, piemēram, vecmāmiņa vai kaimiņiene-pensionāre,» optimistiski ir noskaņota ministre. Iespējams, kāda vecmāmiņa arī apgūs aukles profesiju, jo valdība uzdevusi ministrijai atvieglot profesionālās kvalifikācijas prasības aukļu pakalpojumu sniedzējiem.

Aukļu pakalpojums varēs būt gan īslaicīgs, proti, līdz četrām stundām dienā, gan pilna laika, ja bērnu pieskatīs ilgāk nekā četras stundas. Pilna laika aukle vienlaikus varēs uzraudzīt ne vairāk kā piecus bērnus, bet juridiskas personas ārpus bērna dzīvesvietas (privātais bērnudārzs) varēs sniegt pakalpojumu ne vairāk par 25 bērniem. Pēc pašreiz pieejamā apraksta, rādās, ka birokrātija «iet uz urrā». Visām «auklēm» būs jāreģistrējas vienotā Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko uzraudzīs Izglītības kvalitātes valsts dienests. Taču darbs būs ne tikai šim dienestam, bet arī vēl vismaz piecām iestādēm, kuras tā vai citādi varēs kontrolēt aukles, – Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Veselības inspekcijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī pašvaldībai.

Avots: nra.lv /Inga Paparde