• Tweet

Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits šogad būs gandrīz tikpat liels kā pirms pieciem gadiem. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita kritumu, radošā aktivitāte pat pieaugusi – uz 1000 cilvēkiem ir 20 (iepriekš 19) dziedātāji vai dejotāji.

Pārsteidzoša ir dalībnieku vecuma amplitūda: jaunākā māksliniece ir pusgadu veca, bet vecākais – goda virsdiriģents Roberts Zuika – šogad nosvinēja 100 gadu jubileju.

Dejotāju krietni vairāk

Šogad svētkos kopumā būs 40 600 dalībnieku, bet pirms pieciem gadiem to bija 40 750. «Faktiski vērojama pozitīva dinamika, jo 2008. gadā kopumā bija 2 191 000 iedzīvotāju, tātad uz 1000 iedzīvotājiem bija 19 svētku dalībnieki. Šogad, pēc neoficiāliem datiem, Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni, un tas nozīmē, ka mums ir 20 svētku dalībnieki uz 1000 iedzīvotājiem,» preses konferencē teica Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde un norādīja, ka vislielāko uzrāvienu piedzīvojuši deju kolektīvi – šogad to būs 603, kas ir par 100 vairāk nekā iepriekšējos svētkos. Tālāk aktivitātes ziņā seko kori un vokālie ansambļi. Tāpat pieaugumu piedzīvojuši mazākumtautību kolektīvi – 2008. gadā to bijis 53, bet šogad – 96. Rekordliels būs arī ārvalstu latviešu dalībnieku skaits – gaida, ka uz svētkiem atbrauks 1300 cilvēku no dažādām kopienām. Interesanti, ka svētkos piedalīsies arī pusgadu vecā Elīna, kura kopā ar savu mammu demonstrēs savus apģērbus tautas tērpu skatē, bet kopkora priekšā stāsies goda virsdiriģents – simtgadnieks R. Zuika. Viņš vakar ieradās no ASV Rīgā, un D. Melbārde uzsvēra, ka tas ir svarīgs notikums svētku rīkotājiem.

Biļetes vēl nopērkamas

Svētku rīkotāji lēš, ka uz pasākumiem kopumā varētu ierasties 200 000 – 400 000 skatītāju. Grūti esot prognozēt cilvēku aktivitāti, lai gan izpirkto biļešu skaits liecinot par pastiprinātu vēlmi būt klāt dažādās lielā kultūras notikuma norisēs. Pašlaik esot pārdotas 78 200 biļetes, bet vēl uz sešiem pasākumiem tās ir iegādājamas. Viens no tiem – Saieta namā, kas svētku laikā darbosies starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Tur varēs baudīt interesantu programmu arī ģimenes ar maziem bērniem, norādīja D. Melbārde, piebilstot, ka svētku programma veidota tā, lai spētu uzrunāt dažādas gaumes un vecuma auditoriju.

Dalībnieku priekšrocības

Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs informēja, ka no galvaspilsētas budžeta svētkiem papildus iztērēti pusmiljons latu: 230 000 latu – tērpu atjaunošanai, transportam – 60 000 latu, 80 000 latu – pilsētas noformējumam, bet 200 000 latu, lai svētku dalībnieki varētu izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Viņš paskaidroja, ka viņiem tiks piešķirts īpašs etalons, kas, iekāpjot transportā, noteikti jāaktivizē. Bet, uzrādot dalībnieka identifikācijas karti, varēs iegādāties vilciena biļeti braucienam Rīgas robežās. D. Melbārde atgādināja, ka šim dokumentam ir vairākas citas priekšrocības – iespēja apmeklēt vairākus pasākumus bez maksas vai ar ievērojamām atlaidēm. Šogad dalībniekiem būs iespēja noskatīties arī noslēguma koncertu, un visas stāvvietas (apmēram 20 000) Mežaparka estrādē paredzētas tikai viņiem. Tas nozīmējot arī to, ka šā sarīkojuma apmeklētājiem jārēķinās ar lielu ļaužu pieplūdumu, tāpēc uz šo un arī citiem pasākumiem labāk ierasties jau laikus, lai bez liekas nervozēšanas varētu iekļūt notikuma vietā.

Notiekošais – arī ekrānos

Sekot līdzi galvaspilsētā notiekošajam varēs arī lielajos ekrānos, kas būs uzstādīti vairākās vietās Rīgā un arī citviet Latvijā – Jelgavas novada Vilces pagastā, Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Siguldā, Līgatnē un Smiltenē.

Svētku rīkotāji arī atgādina, ka oficiālajā svētku atklāšanas dienā 420 Latvijas vietās tiks pacelts īpašais katra novada svētku karogs (ar iedziedāto zīmi) brīdī, kad saule ir visaugstāk zenītā. Savukārt svētku noslēguma dienā pašvaldībām tiks lūgts izlikt Latvijas valsts karogu. «Esam pārliecināti, ka Dziesmu un deju svētki ir nacionāli svarīga tradīcija, un pēc šiem svētkiem jāpanāk, lai Dziesmu svētku noslēguma diena būtu oficiāla atzīmējama diena,» pauda D. Melbārde.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe