Eiropretinieki tomēr nepadodas
Latvijas politiskā elite Eiropas Komisijas pozitīvo vērtējumu par mūsu valsts gatavību dalībai eirozonā sagaidījusi ar skaļām ovācijām, tomēr eiro pretinieku apņemšanos tas nemazina un aktīvisti sākuši vākt parakstus lata aizstāvībai.
Biedrība Par latu, pret eiro vakar sākusi parakstu vākšanu, lai rīkotu tautas nobalsošanu lata saglabāšanai. Biedrības līderis Jānis Sils ir pārliecināts, ka organizācijai izdosies triecientempā savākt 30 tūkstošus notariāli apstiprinātu parakstu, lai raidītu Eiropai signālu, ka Latvijā ir aizsākusies tautas kustība pret eiro ieviešanu.
Biedrība Par latu, pret eiro bija vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ar vairākām iniciatīvām, kas tieši un netieši skāra eiro ieviešanas jautājumu un tautas tiesības paust savu viedokli par šo procesu. No visām ierosmēm CVK par leģitīmu atzinusi vēlmi definēt tautas tiesībām lemt par būtiskām izmaiņām, kas skar Latvijas dalību ES, tostarp jautājumu par valūtas maiņu.
Biedrībai īsā laikā jāsavāc 30 tūkstoši parakstu, lai pēc tam centralizētu parakstu vākšanu varētu organizēt CVK. Apzinoties to, cik maz laika atlicis, eiroskeptiķi apvienojuši spēkus. Iesaistīšanos kampaņā apliecinājušas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Vides aizsardzības klubs, Kreisie patrioti, Lauku atbalsta asociācija, Tēvijas sargi, Latvijas Pensionāru federācija u. c. Biedrība Par latu, pret eiro plāno rīkot arī izbraukuma parakstu vākšanas akcijas.
Savukārt biedrība Antiglobālisti norāda, ka pēdējā iespēja, kā juridiski apturēt eiro ieviešanu, būtu vēršanās Satversmes tiesā, un tas tiekot reāli apsvērts. Tāpat biedrība apņēmusies rīkot protesta mītiņu.
Tikmēr Saeimas Mandātu un ētikas komisijas deputāti vakar vairākas stundas diskutēja par kolektīvo iesniegumu, kas paredz atlikt eiro ieviešanu līdz laikam, kad tā būs tautas atbalstīta un ekonomiski pamatota. Uzklausot visu pušu argumentus, deputāti vēl nepieņēma lēmumu. Kā zināms, portāls manabalss.lv ir savācis vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu par lata saglabāšanu, kas tika iesniegti parlamentam. Iesniegumā kā vēlamā iniciatīva ir norādīta referenduma rīkošana. Iesniedzēji arī uzskata, ka valsts joprojām nav veikusi kvalitatīvu ekonomisko izvērtējumu par eiro ieviešanas sekām. Tāpat tiek norādīts uz zemo sabiedrības atbalstu eiro. Kā zināms, šobrīd eiro ieviešanu joprojām atbalsta tikai 38% Latvijas iedzīvotāju.
Jāpiebilst, ka Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens publiski ir atzinis, ka atšķirībā no Latvijas valdības, kas nevēlas rīkot referendumu par eiro ieviešanu, nekas tāds Dānijā nebūtu bijis iespējams. Kā zināms, 2000. gadā 53,1% dāņu nobalsoja pret iekļaušanos eirozonā. Arī Zviedrijas atbalsts vienotajai ES valūtai šobrīd ir nokritis līdz rekordzemam līmenim, un eiro ieviešanu pozitīvi vērtē tikai 9% zviedru. 2003. gadā Zviedrijā notika konsultatīvs referendums, kurā iedzīvotāji nobalsoja pret (56,1%) pievienošanos eirozonai. Arī Čehijas un Polijas valdības ir apliecinājušas, ka neizlems būtisko jautājumu bez tautas piekrišanas un ir gatavas rīkot referendumu. Tikmēr Lietuva, kas grasās ieviest eiro 2015. gadā, uzskata, ka tautas nobalsošana nebūtu jārīko, lai gan pret vienoto valūtu iestājas aptuveni 57% kaimiņvalsts iedzīvotāju.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Saeima neatbalsta alkohola iegādes vecuma celšanu, bet atbalsta ierobežot laiku, kurā varēs to iegādāties
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi stingrākus ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, vienlaikus noraidot iepriekš Saeimas komisijā atbalstīto liegumu liegt pirkt alkoholu līdz...
Lasīt tālākEkspluatācijā nenodotajiem objektiem Rīgā sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi
Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir...
Lasīt tālākNozares eksperti: Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā
Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību...
Lasīt tālāk7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālāk