• Tweet

Pēdējās nedēļas laikā vairākās vietās Latvijā ir novērota interesanta parādība – spāru masu lidojumi, liecina portāla “dabasdati.lv” informācija.

Kā skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Kalniņš, spāru masu lidojumi Latvijā ir dokumentēti jau kopš 1784.gada, tomēr informācijas par masveida lidojumiem ir samērā maz.

Bieži šādi lidojumi sākas tieši spāru masveida izlidošanas vietās, tomēr masveida lidojumus cilvēki reizēm jauc ar vietām, kurās uzturas – barojas, atpūšas, sargā teritoriju – daudz spāru.

Spāru masveida lidojumi atšķiras ar to, ka spāru bari lido kādā noteiktā virzienā. Iemesli, kāpēc spāres masveidā ceļo, nav līdz galam skaidri. Viens no iemesliem varētu būt, ka, lai izvairītos no savstarpējas konkurences, spārēm “ieslēdzas ceļošanas reflekss”. Tādējādi liela daļa izlidojušo spāru dodas meklēt jaunu dzīves telpu, skaidro Kalniņš.

Šogad masveida lidojumos ir devusies plankumainā spāre (”Libellula quadrimaculata”). Šī suga ir Latvijā plašāk izplatītā un biežāk sastopamā spāru suga. Tās kāpuri attīstās gandrīz jebkurā stāvošā vai lēni tekošā ūdenstilpē. Lielie, seklie piejūras ezeri – Papes, Liepājas, Engures, Kaņiera, Babītes ezeri – ir ļoti piemēroti plankumaino spāru attīstībai, un tādēļ šo ezeru tuvumā plankumainās spāres bieži ir sastopamas lielā skaitā.

Ja iepriekšējā gadā ir bijuši spārēm piemēroti laika apstākļi vairošanās laikā un nākamajā gadā pavasaris ir iestājies vēlu, ūdens uzsilis ātri un spāru izlidošanas laikā ir silts, bez lieliem vējiem un lietusgāzēm, tad spāru izlidošana var notikt ļoti īsā laikā.

Spāres ir plēsīgi kukaiņi, un pieaugušās spāres barojas galvenokārt ar mušām, odiem un citiem kukaiņiem. Arī spāru kāpuri ir plēsīgi – tie barojas galvenokārt ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, reizēm arī ar zivju mazuļiem. Tajā pašā laikā spāru kāpuri ir arī nozīmīgs barības objekts lielākām zivīm.

Mārtiņš Kalniņš aicina iedzīvotājus:ja redzat lidojot spāres un jums šķiet, ka tas varētu būt masveida lidojums, lūdzu:

1) paskaitiet, cik spāres aizlido, piemēram 20 m platā joslā 5 minūšu laikā;

2) cikos lidojums sākās, beidzās un cikos skaitījāt;

3) kurā virzienā spāres lidoja (atsevišķi eksemplāri var lidot dažādos virzienos, bet, ja tas ir masveida, lidojums, tad vairums spāru lidos kādā noteiktā virzienā);

4) nofotografējiet kādu no šīm spārēm;

Spāru masveida lidojumi ir grūti pētāmi, jo tie ir neprognozējami un prasa daudz novērojumus dažādās vietās (valstīs). Tikai saliekot kopā dažādu novērotāju datus, var izdarīt secinājumus no kurienes uz kurieni spāre ir lidojusi.

Par novērotajiem spāru masu lidojumiem var ziņot “dabasdati.lv” vai “m.kalnins@lvm.lv”.

Avots: nra.lv