• Tweet

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares skolotāji par savu ieguldījumu ir augstākās domās nekā darba devēji, kuriem jānodarbina Latvijas izglītības iestāžu absolventi. Mācību saturā šobrīd ir problēmas, darba tirgū trūkst augstas raudzes speciālistu.

Trūkst arī vidējā un zemākā līmeņa darbinieku, tāpēc uzņēmumiem robus jauno censoņu izglītībā nākas aizpildīt par savu naudu. Nozare arī turpmāk solās ņemt pretī teju visus pēc kārtas, un šis optimisms rada bažas, vai arī pēc dažiem gadiem kādam būs vajadzīgi 61 Latvijas izglītības iestādē apmācītie sistēmadministratoru tūkstoši, kas to vien prot kā paraustīt vadus un puslīdz pārvalda ekseli.

Ražojam gaļas izcirtējus

Uzņēmums NFC Team pašlaik ver vaļā filiāles Baltkrievijā un Ukrainā, darbs te būs vēl 40 cilvēkiem, taču atrast labus kadrus Latvijā izrādījies sarežģīti. Uzņēmuma vadītājs Aivars Ritovs secina, ka tā ir problēma nozarē kopumā: «Mācību kvalitāte ir slikta. Mēs ražojam sisadminus, bet tā nav nekāda vērtība. Tie ir gaļas izcirtēji – lielam daudzumam Eiropas Savienības fondu projektu. Bet beigsies projekti, pienāks tukšais periods, un Labklājības ministrijai būs bars bezdarbnieku.» A. Ritovs uzskata, ka nozares nākotne rodama inovatīvā ražošanā un to nevar balstīt uz vecišķu izglītības sistēmu un bezgalīgu Microsoft produktu pārkonfigurēšanu lielo kompāniju vajadzībām.

Empīriskā ceļā izglītības problēmas turpina pētīt Rolands Krumbergs – viņš mācās RTU 3. kursā un vienlaikus uz karjeras pirmā pakāpiena strādā par jaunāko programmētāju globālā IT uzņēmumā Accenture. Sarežģīta ir situācija, ja students izrādās gudrāks par skolotāju. IT joma attīstās strauji, taču ir pasniedzēji, kas neseko līdzi laikam, tendencēm, neapgūst jaunās programmēšanas valodas. Problēmas cēlonis Rolandam gan esot skaidrs – bakalaurs, sākot strādāt, pelna trīs reizes vairāk nekā pasniedzējs.

Protams, daudzos gadījumos arī paši izglītojamie nav gatavi pieņemt zinību gaismu. RTU pirmajā kursā atsijājas vidēji trešdaļa studentu – augstākās matemātikas un fizikas dēļ.

Darbs atļauj neaizbraukt

Tomēr tā gluži arī nav, ka nākotnē ITdarba tirgū būs vajadzīgi tikai supertalantīgi ekvilibristi. Kā dam arī jāsēž veikalā, un kādam birojā dators ar printeri jāsadraudzē. Te pietiek ar vidējo profesionālo izglītību. Komerccentra DATI grupa valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis prognozē, ka nozarē bezdarbs nedraud – arī turpmāk būs nepieciešamība pēc visu līmeņu darbiniekiem. Šobrīd IKT iet standartizācijas virzienā, un uzturēšanas funkcijas varēs vadīt arī zemākas kvalifikācijas speciālisti.

2015. gada beigās Eiropā trūks aptuveni 700 tūkstošu IT darbinieku: uz šādu skaitli atsaucas uzņēmuma Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts. Latvijas darba tirgus ik gadus papildinās ar 800–1000 speciālistiem. Ar to pietiek no nozares izgājušo kadru nomaiņai, taču kopējais skaits būtiski nepieaug. Par iespējamo projektu naudas izsīkšanu U. Smilts pārāk neuztraucas, jo jau pašlaik ar vietējiem pasūtījumiem uzņēmumiem nepietiek, un nozare orientējas uz eksportu, strādājot Vācijai, Šveicei, ASV, Japānai un citām valstīm. «IT nozarē daudz darbu var veikt attālināti, un aicinājums jauniešiem izvēlēties IT nozari pēc būtības nozīmē aicinājumu nodarboties ar interesantu un labi apmaksātu darbu, neaizbraucot projām no Latvijas.» Vēl viens labs bonuss esot vidējā darba alga Latvijas IT uzņēmumos – aptuveni 1200 latu bruto.

Projektē labāku izglītību

Arī nozares profesionālā organizācija LIKTA neuzskata, ka Latvijai draudētu sistēmadministratoru burbulis. Tieši otrādi – asociācijas vadītāja Signe Bāliņa prognozē, ka darbinieku trūks arvien vairāk. Ne velti skolās regulāri tiek rīkoti nozares aģitācijas pasākumi. Viņasprāt, būtiski panākt, lai jaunieši studētu Latvijā, tas mazina varbūtību, ka viņi pārcelsies dzīvot un strādāt ārzemēs.

Šobrīd skaidrs, ka nozarei nepieciešama kvalitatīvāka un modernāka izglītība. Darbs pie uzlabojumiem jau notiek. Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno vērienīgu projektu, kurā tiek vētītas kopumā 14 tautsaimniecības nozares, IKT jomu ieskaitot, un revidētas ar tām saistītās profesionālās izglītības programmas. Projekta pārstāve Ieva Erele no Latvijas Darba devēju konfederācijas skaidro: «Projekta galvenais mērķis ir veicināt profesionālās izglītības audzēkņu konkurētspēju darba tirgū – lai viņu zināšanas un prasmes būtu tās, kuras ir šobrīd nepieciešamas darba devējam.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne