Plāno indeksēt invaliditātes pabalstus
Kopš pēdējās valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas pagājuši jau septiņi gadi, un šajā laikā patēriņa cenu indekss pieaudzis par 41 procentu, aprēķinājusi Labklājības ministrija (LM).
Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības pēdējoreiz pabalsts palielināts 2009. gadā, bet dzīves dārdzība augusi par vairāk nekā deviņiem procentiem. Ņemot vērā šos aprēķinus, LM gatavojas valdībā iesniegt priekšlikumus apspriešanai, lai no nākamā gada palielinātu valsts pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti.
LM priekšlikumi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšanai personām ar invaliditāti un pabalsta apmēra palielināšanai invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, apspriesti Invalīdu lietu nacionālajā padomē. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību uz valsts pensiju, tostarp personai ar invaliditāti, vecākai par 18 gadiem. Sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 45 lati, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības tas ir 75 lati mēnesī. Labklājības ministrijā norāda, ka pabalsta apmēru var pārskatīt valdība pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.
Saskaņā ar LM datiem, no visiem cilvēkiem ar invaliditāti sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 12 procenti, pārējie saņem invaliditātes vai vecuma pensiju. Puse jeb 51 procents no šī pabalsta saņēmējiem ir cilvēki ar otro invaliditātes grupu, bet 16 procentiem ir pirmā invaliditātes grupa. Gandrīz 70 procenti pabalsta saņēmēju invaliditāte ir kopš bērnības.
LM priekšlikumi paredz no nākamā gada diferencēt sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti – personām ar pirmo un otro invaliditāti pabalsta apmēru paaugstinot, piemērojot koeficientus. Pirmajai invaliditātes grupai vispārējā gadījumā būtu piemērojams koeficients 1,3, bet otrajai – 1,2. Tātad sociālā nodrošinājuma pabalsts 1. invaliditātes grupai būtu 58,50 lati, 2. grupai – 54 lati, bet 3. grupai paliktu nemainīgs, savukārt cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības, kuriem noteikta 1. invaliditātes grupa, pabalsts pieaugtu no 75 līdz 97,50 latiem mēnesī, cilvēkiem ar 2. invaliditātes grupu no 75 līdz 90 latiem, bet cilvēkiem 3. invaliditātes grupu pabalsts paliktu nemainīgs – 75 lati.
No valsts pamatbudžeta 2014. gadā šim mērķim papildus nepieciešami 1,9 miljoni latu. LM speciālisti šādu atšķirīgu pieeju pabalsta noteikšanā pamato ar situāciju nodarbinātībā, proti, cilvēkiem ar trešo invaliditātes grupu ir lielākas iespējas atrast darbu.
Kopumā tomēr tikai neliela daļa cilvēku ar invaliditāti ir nodarbināti – visvairāk – 30 procenti – patiešām cilvēki ar trešās grupas invaliditāti; personas ar otro invaliditātes grupu – 16,9 procenti, bet personas ar pirmo invaliditātes grupu – 6,8 procenti. 2012. gada beigās bija reģistrēti 9799 bezdarbnieki ar invaliditāti, kas ir 9,4 procenti no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita valstī. Desmit procenti no trūcīgo skaita ir cilvēki ar invaliditāti.
LM plāno palielināt arī pabalstu cilvēkam ar invaliditāti, kuram nepieciešama kopšana. Pašlaik šis pabalsts ir 100 latu mēnesī, bet no nākamā gada to varētu noteikt 150 latu apmērā mēnesī. Pabalstu saņem vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku Latvijā. Šī pabalsta palielināšanai vajadzētu papildus 7,5 miljonus latu.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk