• Tweet

Karstākajā kāzu laikā vasarā laulāties gribētājus sagaidīs pārsteigums – trīsreiz lielāka valsts nodeva par laulības reģistrāciju.

Pašreizējā piecīša vietā vajadzēs samaksāt 15 latu. Daudzreiz dārgāki, taču ne nesamaksājami, kļūs arī citi dzimtsarakstu nodaļās sniegtie pakalpojumi. Tādā veidā valsts ir nolēmusi cīnīties ar bezatbildīgiem dokumentu nozaudētājiem.

Valsts sekretāru sanāksmē 7. martā ir izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Plānots, ka likumīgu spēku noteikumi iegūs šā gada 1. jūlijā.

Maksās nevērīgie

Tieslietu ministrija nodevas palielināšanu pamato ar to, ka dzimtsarakstu nodaļās ir būtiski palielinājies gan darba apjoms, gan darbinieku atbildība, gan arī bargi norāda, ka paviršiem un bezatbildīgiem cilvēkiem ir laiks maksāt par savu nevīžību. Ministrijā uzskata, ka ir jāierobežo atkārtoti civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecību un izziņu pieprasījumi, jo tagad tādi dokumenti vēlreiz jānoformē vidēji 18 500 reižu gadā. Cilvēki mēdz nevērīgi izturēties pret dokumentiem, pazaudē vai sabojā tos, bet pašreizējais valsts nodevas apmērs – viens lats – šķiet gatavais sīkums, lai saņemtu izziņu vai apliecību, kad vien rodas nepieciešamība. Tāpēc lata vietā vajadzēs maksāt piecus.

Un vēl kāds arguments: nodevas apmērs nav mainīts kopš 1995. gada.

Darba – vairāk

Tieslietu ministrijā atzīst, ka iedzīvotāju maciņiem jaunais nodevas apmērs liks trūkties, taču vienlaikus norāda, ka dzimtsarakstu nodaļu amatpersonām ir daudz lielāka atbildība un darba apjoms, pieņemot iesniegumus laulības noslēgšanai. Darbiniekiem jāpārbauda visi dokumenti un jāsagatavo attiecīga izziņa, ja jaunais pāris grib laulāties pie mācītāja vai pēkšņi izdomā precēties citā dzimtsarakstu nodaļā (ne tajā, kur iesniegts iesniegums).

Gadās aizmāršīgi mācītāji, kuri, kā likums to prasa, laikus nepaziņo par laulības noslēgšanu, tāpēc nav zināma precīza laulību statistika. Lai liderīgos garīdzniekus kontrolētu, nolemts, ka, pirms gredzenu mīšanas, dokumenti jāizskata dzimtsarakstu nodaļās.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas informāciju ir pieaudzis iesniegumu skaits, kad laulībā Latvijā izlemj doties ārzemnieki. Jā, viņu iesniegtajiem dokumentiem ir vajadzīgs tulkojums latviešu valodā, un tāds dzimtsarakstos arī nonāk, bet reizēm tik un tā jāsazinās ar citas valsts iestādēm, lai kaut ko noskaidrotu vai precizētu. Turklāt dzimtsarakstu nodaļai no Valsts valodas aģentūras jāpieprasa izziņa par ārzemnieka personvārda atveidi un rakstību latviešu valodā.

Kam un par ko nodeva nebūs

Likumprojektā ir paredzēts to personu loks, kam nebūs jāmaksā valsts nodeva, kā arī uzskaitīts, kādos gadījumos nevajadzēs maksāt. Nebūs jāmaksā pirmās un otrās grupas invalīdiem, personām, kuras ir pilnā valsts pašvaldības apgādībā, un trūcīgajiem. Piebilde: ja laulību vēlas noslēgt personas, no kurām tikai vienai ir trūcīgas personas statuss vai tikai viena ir invalīds, valsts nodeva jāmaksā pilnā apmērā tam, uz kuru atvieglojumi neattiecas.

Valsts nodevu neiekasēs, ja reģistra ierakstu papildinās pēc adopcijas apstiprināšanas vai adopcijas atcelšanas; pēc paternitātes atzīšanas vai apstrīdēšanas; anulējot ierakstu par bērna tēvu. Ja iepriekš nosauktajos gadījumos būs nepieciešams izsniegt civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību, valsts nodeva būs jāmaksā tikai par reģistra aktualizēšanu vai atjaunošanu, bet ne par apliecību.

No atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, politiski represētajiem, uzturlīdzekļu prasītājiem, notiesātajiem u. c., valsts neiekasēs nodevu arī par atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību vai izziņu.

Maksu neiekasēs arī tad, ja atklāsies, ka radušās kļūdas. Lielākoties reģistros tās ieviesušās vēsturiski, piemēram, dažādi iztulkojot personvārdu no krievu valodas uz latviešu valodu vai otrādi, latgaliešu personvārdu rakstības īpatnību dēļ vai atšķirīgi ierakstot vienas ģimenes uzvārdu dažādos dokumentos.

Jāvārds pie Brīvības pieminekļa?

Pērn lielu interesei izraisīja grozījumi Civillikumā un jaunais Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kur noteikts, ka, sākot ar 2013. gadu, laulības var noslēgt arī citās tam piemērotās telpās vai vietās, ne tikai dzimtsarakstu nodaļā. Ir pašvaldības, kur jau labu laiku oficiālā laulāšana notiek pilīs vai muižās, un tur nu ir pavisam cits cenrādis. Daļai pašvaldību izmaksas vēl jānosaka un jāparedz arī vietas, kur jaunais pāris varētu teikt jāvārdu.

Pie Brīvības pieminekļa, visticamāk, piketēt drīkstēs arī turpmāk, bet vai būs ļauts sarīkot oficiālu laulību ceremoniju? Rīgas domes sabiedrisko attiecību darbinieks Uģis Vidauskis informē, ka pašvaldībā top normatīvi, kas regulēs gan samaksu par laulības reģistrēšanu, gan vietas, kur to drīkstēs vai nedrīkstēs darīt. «Un, visticamāk, arī Brīvības piemineklis būs kādā kategorijā,» viņš noteic.

Rīgas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Paņko Neatkarīgajai saka – galvaspilsētas dzimtsarakstu nodaļas ir iesniegušas priekšlikumus, lai varētu sagatavot attiecīgu Rīgas domes lēmumprojektu par laulāšanu ārpus nodaļu telpām. Viņa ir skeptiska par iespēju Rīgā bieži kopdzīvi oficiāli noformēt kādā citā vietā, jo kāzu dienās nedēļas nogalēs precas daudzi, viens pāris pēc otra. «Es kā vadītāja novērtēšu, kas ir piemērota vieta,» skan V. Paņko atbilde.

Tikām Kokneses fonds aicina oficiālo laulību ceremoniju aizvadīt Likteņdārzā, nacistiskā un komunistiskā okupācijas režīma upuru piemiņas vietā. Fonda pārstāvis Bruno Cīrulis uzskata, ka nekādas pretrunas nav. «Tā ir gan tautas atmiņas vieta, gan vieta, kurā paveras skats uz nākotni. Mēs gribētu sākt šo tradīciju un ieviest arī jaunas – jaunlaulātie var iebruģēt bruģakmeni, piemiņas akmeni novietot, iestādīt kociņu,» viņš stāsta. Un nenoliedz, ka galvenais mērķis ir piesaistīt ziedojumus Likteņdārza veidošanai.

***

UZZIŅAI

VALSTS NODEVA PAR CIVILSTĀVOKĻA AKTA REĢISTRĀCIJU

LĪDZ ŠIM:

• par laulības reģistrāciju – 5 lati;

• par civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu atjaunošanu, papildināšanu, labošanu un anulēšanu – 3 lati,

• par atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecības vai izziņas izsniegšanu – 1 lats.

BŪS:

• par laulības reģistrāciju – 15 latu

• par civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu atjaunošanu, papildināšanu, labošanu un anulēšanu – 10 latu;

• par atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecības vai izziņas izsniegšanu – 5 lati.

• Latvijā gadā tiek noslēgtas vidēji 11 000 laulības, izskatītas 8500 reģistru ierakstu papildināšanas lietas, izsniegtas 18 500 atkārtotas

• civilstāvokļa reģistrācijas apliecības. Tiek prognozēts, ka 2013.–2016. gadā, par spīti lielākajai nodevai, noslēgto laulību skaits, civilstāvokļa aktu reģistru aktualizēšanas, atjaunošanas un atkārtoti izsniegto civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību un izziņu skaits gadā būtiski nemainīsies.

• 2013. gadā prognozētais kopējais iekasētās valsts nodevas apmērs par civilstāvokļa aktu reģistrāciju – 98 418 latu.

Avots: Tieslietu ministrija

Avots: nra.lv /Antra Gabre