Reformu partija “atstrādā” sponsoriem
Vakar valdība Ventspils brīvostas valdē kā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) pārstāvi apstiprināja Ventspils miljonāra un oligarha Oļega Stepanova kontrolēto uzņēmumu ilggadējo menedžeri Igoru Ļaško.
Zīmīgi, ka vēl vakar vakarā Ministru kabineta (MK) oficiālajā mājaslapā apskatāmajā darba kārtībā šāds jautājums nebija iekļauts. Tur bija redzams, ka Ventspils brīvostas valdē tiks mainīts tikai satiksmes ministra pārstāvis – proti, tikko par ministru kļuvušais Anrijs Matīss tiks nomainīts ar viņa padomnieku Kasparu Ozoliņu. Visticamāk, I. Ļaško iecelšana tika apzināti slēpta, lai novērstu savlaicīgu mediju un attiecīgi arī sabiedrības uzmanību jautājumam par partiju sponsoru interešu bīdīšanu svarīgās valsts ekonomiskās struktūrās.
Vēl viens zīmīgs fakts – I. Ļaško Ventspils brīvostas valdē nāks jūrniecības speciālista Antona Vjatera vietā, kuru nepārprotamās kompetences dēļ mainīt neriskēja pat tad, kad ekonomikas, satiksmes, vides un reģionālās attīstības ministri pēc nākšanas pie varas mainīja vairākus savus pārstāvjus Rīgas un Ventspils brīvostās.
Atbilstīgi Firmas.lv datiem, I. Ļaško šobrīd ir a/s Ventbunkers padomes loceklis. Aģentūra LETA ziņo, ka šajā amatā viņš pagājušā gada beigās iecelts kā O. Stepanovam piederošās kompānijas Topmar Baltic Investment pārstāvis.
Savukārt valdības sēdē prezentētajā anotācijā par I. Ļaško teikts tas, ka viņš ir tikai Ventspils Grain Terminal tehniskā departamenta direktors. Pēc iecelšanas Ventspils brīvostas valdē viņš pametīšot šo amatu.
Šī ir pirmā reize, kad par it kā valsts pārstāvi kādā no brīvostām kļuvis privātu, konkrētajā ostā strādājošu kompāniju menedžeris. Brīvostu valdes locekļu maiņa vienmēr ir bijusi politisko strīdu iemesls, tomēr pirmo reizi par valsts pārstāvi tiek iecelts ar tik nepārprotamām ekonomiskām interesēm saistīts cilvēks.
No 2001. līdz 2011. gadam I. Ļaško bijis O. Stepanova kontrolētās Ventspils tirdzniecības osta valdes loceklis. Pats O. Stepanovs ilgus gadus bija šīs kompānijas padomes priekšsēdētājs. I. Ļaško bijis arī Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta – G un citu uzņēmumu valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis. Kompānijas Ventspils Grain Terminal vadībā viņš šobrīd strādā kopā ar Reformu partijas sponsoru Vladislavu Šafranski. Vairākos uzņēmumos I. Ļaško ceļi krustojušies arī ar otru Reformu partijas sponsoru no Ventspils, kuram pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, – Aivi Landmani.
Lai gan paša O. Stepanova vārda starp Reformu partijas sponsoriem nav, viņš pazīstams kā dāsns partiju finansētājs, turklāt pēc Reformu partijas nākšanas pie varas publiski ir paziņojis par savām simpātijām pret šo politisko spēku (iepriekš atbalstījis Saskaņas centru), kā arī to, ka Saeimas vēlēšanās ir balsojis tieši par tolaik vēl Zatlera reformu partiju.
Ekonomikas ministra D. Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe jau laikus bija sagatavojusi preses relīzi, kurā teikts, ka I. Ļaško iecelšana augstajā amatā notikusi «ar mērķi nodrošināt Ventspils brīvostas valdes lēmumu un finanšu līdzekļu izlietošanas caurskatāmību un atbilstību valsts un visas sabiedrības interesēm». Relīzē uzsvērta I. Ļasko jurista kvalifikācija. Savukārt nomainītais A. Vjaters «neizrādīja proaktīvu darbību un iniciatīvu, lai sniegtu priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem VBO darbībā un tos īstenotu, kā arī vairākos jautājumos, piemēram, reklāmas līgumu slēgšanā, A.Vjaters balsojis pretēji ministrijas skatījumam par valsts interesēm atbilstošāko risinājumu».
Uz jautājumu, kāpēc I. Ļaško virzīšana amatam vēl iepriekšējā dienā nebija atspoguļota MK darba kārtībā, D. Grūbe atbildēja, ka darba kārtībā šī ministra vēlme iekļauta uzreiz pēc Koalīcijas padomes sēdes (acīmredzot, pirmdien notikušās). Ministriem pieejamajā eportfelī šis darba kārtības jautājums bijis redzams jau pirmdien, bet, kāpēc tas nav bijis iekļauts publiski pieejamos avotos, ekonomikas ministra preses sekretāre nemācēja skaidrot.
Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk