• Tweet

Labklājības ministrija virza apjomīgus grozījumus Darba likumā, kur paredzētas izmaiņas dažādos darba tiesību jautājumos, kas skar ārzemnieku nodarbinātību, darbinieces laktācijas periodā, audžuvecākus un asinsdonorus, kā arī izpeļņu, summēto darbalaiku, virsstundas un citas normatīvas pamatnostādnes.

Daži eksperti likumprojektā saskata arī vājos punktus.

«Likuma grozījumi ir apjomīgi, bet ne revolucionāri. Lai arī ir precizēts, kā aprēķināt vidējo algu, nav līdz galam atrisināts, kā aprēķināt mēneša vidējo darba algu, joprojām dodot iespēju grāmatvežiem ar šo likumu operēt. Izmaiņas attiecībā uz summēto darba laiku ļauj neievērot atpūtas laiku, un tas rada jautājumu – vai šī nebūs iespēja darba devējiem šo likumu izmantot ļaunprātīgi?» saka advokāts Arturs Zvejsalnieks.

Likumprojektā noteikts, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks – audžu vecāks vai aizbildnis, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina citas personas bērnu. Šādu atvaļinājumu piešķir uz bāriņtiesas noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam. Šādu atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet ne ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Par šiem likuma grozījumiem Adoptētāju un aizbildņu biedrības Azote pārstāve Inese Fecere teica, ka grozījumi nav slikti, bet no tiem neesot reāla labuma, ja atvaļinājumu neatmaksā. Ir iespēja saņemt vecāku pabalstu bērnam līdz gada vecumam, bet visbiežāk pie audžuvecākiem nonāk vecāki bērni. Audžuvecāki nevarot atļauties izmantot neatmaksātu atvaļinājumu, tāpēc strādā un dzīvo no uzkrājumiem vai veido parādus.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Andris Alksnis pauda darba devēju nostāju: «Asinis var nodot reizi mēnesī, bet plazmu – katru nedēļu, tādā veidā uzkrājot atvaļinājumu. Darba devējam rezultātā rodas zaudējumi, tādēļ bija nepieciešamas izmaiņas.» Noteikumu maiņa darbiniecēm, kas baro bērnu ar krūti, arī radusies, pamatojoties no darba devēju pieredzes, lai netiktu nestas viltotas izziņas, ka piecgadīgu bērnu baro ar krūti. Tagad likumā būs noteikts, ka atvieglojumi darbosies līdz bērna divu gadu vecumam. No 30 likuma grozījumiem 17 esot LDDK piedāvāti, un darba devēji piedāvā vēl septiņas likuma izmaiņas – piemēram, pastāv punkts, kas aizliedz atlaist invalīdu, bet, lai arī likuma pamatā ir labs mērķis, norma strādā pretēji – darba devēji izvairās pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, informē A. Alksnis.

Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāvis Tālis Bērziņš skaidro, ka patiešām darba devēji neņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, jo atlaišanas iespējas ir apgrūtinātas. «Darbinieks var darbu veikt nekvalitatīvi personisku īpašību, nevis invaliditātes dēļ. Mēs to saucam par pozitīvo diskrimināciju, bet nepiekrītam, ka likumu vajadzētu manīt pavisam – cilvēkiem ar invaliditāti ir nepieciešams atbalsts. Likumam drīzāk būtu nepieciešami papildinājumi.»

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) konsultants darba tiesību jautājumos Kaspars Rācenājs pauda darba ņēmēju nostāju: «Likumprojekta izstrādes procesā LBAS iesniedza priekšlikumus, lai uzlabotu darbinieku stāvokli, no kuriem liela daļa ņemti vērā. Piemēram, par taisnīgāku vidējās izpeļņas aprēķināšanu, par dienas un nedēļas atpūtas nodrošināšanu summētā darba laika gadījumā, par virsstundu skaita samazināšanu; par nakts darbinieku aizsardzību un citi. LBAS neatbalsta likumā iekļauto disciplinārsoda izteikšanas noilguma termiņa pagarināšanu, disciplinārsoda apstrīdēšanas termiņa saīsināšanu, garantiju samazinājumu mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un atvaļinājuma naudas izmaksu atvaļinājuma laikā vai pēc tā.» Pateicoties LBAS aktīvai pozīcijai, likumprojektā neesot iekļauts, ka piemaksas par virsstundu darbu samazina no 100 uz 50 procentiem. LBAS sola likumprojektā iestrādāt arī citus priekšlikumus, kas nav ņemti vērā – par darba koplīguma lomas palielināšanu, aizliegumu darba devējiem vienpusēji grozīt darba grafikus u. c.

Avots: nra.lv /Laura Sīle