Saeima gatava diskutēt par pašvaldību referendumu ieviešanu
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, par likumprojektu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norādīja jaunā projekta autori no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību.
Likumprojektā noteikts, ka referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju attiecībā uz pašvaldības autonomajām funkcijām un publiskajā apspriešanā nodotu pašvaldības būvniecības ieceri, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15 procenti no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un referendumā nodotais jautājums par atbalstītu, ja par to būs nobalsojuši vairāk nekā puse no balsotājiem, kas piedalījušies konkrētajā referendumā.
Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Domes ierosināts referendums dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrēto jautājumu.
Savukārt referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Šādā referendumā nodotais jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas balsotāju no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Likumprojekts paredz, ka domes atlaišanu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.
Savukārt pēc rezultātu paziņošanas referendumā par domes atlaišanu pašvaldības vēlēšanu komisijai lēmuma kopija būs jānosūta VARAM, lai sagatavotu attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā un virzīšanai Saeimā. Referendumā par domes atlaišanu pieņemtais lēmums stāsies spēkā līdz ar attiecīgā likuma spēkā stāšanos. Atlaistās domes deputāti savus pienākumus turpinās pildīt līdz pagaidu administrācijas iecelšanai.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk