Saeima gatava diskutēt par pašvaldību referendumu ieviešanu
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, par likumprojektu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norādīja jaunā projekta autori no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību.
Likumprojektā noteikts, ka referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju attiecībā uz pašvaldības autonomajām funkcijām un publiskajā apspriešanā nodotu pašvaldības būvniecības ieceri, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15 procenti no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un referendumā nodotais jautājums par atbalstītu, ja par to būs nobalsojuši vairāk nekā puse no balsotājiem, kas piedalījušies konkrētajā referendumā.
Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Domes ierosināts referendums dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrēto jautājumu.
Savukārt referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Šādā referendumā nodotais jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas balsotāju no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Likumprojekts paredz, ka domes atlaišanu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.
Savukārt pēc rezultātu paziņošanas referendumā par domes atlaišanu pašvaldības vēlēšanu komisijai lēmuma kopija būs jānosūta VARAM, lai sagatavotu attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā un virzīšanai Saeimā. Referendumā par domes atlaišanu pieņemtais lēmums stāsies spēkā līdz ar attiecīgā likuma spēkā stāšanos. Atlaistās domes deputāti savus pienākumus turpinās pildīt līdz pagaidu administrācijas iecelšanai.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk