• Tweet

Ministru kabinets atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka ģimenes vardarbības gadījumā pāridarītājam jāatstāj dzīvesvieta neatkarīgi no tā, kam pieder īpašums. Šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai upurim būtu iespēja atrast citu dzīvesvietu un/vai ierosināt tiesvedību.

Vija (46)(vārds mainīts) ir sieviete ar vardarbības pieredzi (bijušais vīrs bija emocionāli un fiziski vardarbīgs – sievieti smagi piekāva un izvaroja). Viņa atzina, ka jaunais likums būtu viņai palīdzējis – būtu bijusi iespēja vismaz paņemt personīgās mantas, jo esot nācies nakts vidū steigā ar bērnu doties prom bez naudas un dokumentiem.

«Kad aizgāju no mājām, mans izskats bija nenormāls. Kilometru gāju līdz telefonam. Mani ieraudzīja jauniešu kompānija, kas sākotnēji nobijās, jo man pa galvu tecēja asinis un rokās bija mazs bērns.» Pazvanīt policijai vai pasaukt kādu palīgā uzbrukuma brīdī viņai neesot bijis iespējams. Viņa ar vīru un bērnu dzīvoja vasarnieku ciematā, tuvākie kaimiņi atradās tālu, telefona nav, un pārvietošanās kontrolēta. Vija skaidroja, ka sieviete, ciešot no vardarbības, atrodas sarežģītā situācijā – viņai dara pāri, viņa baidās, bet citi to nesaprot. «Viņš visu nakti sita manu galvu pret sienu. Sita, piekusa, aizmiga, pamodās, grāba pie rīkles un atkal sita. Man bija blakus ar krūti barojams bērns – pabļaut nevarēju, rokas trīcēja, biju nekāda. Izvaroja arī pie reizes. Tas vienkārši ir šoks un brīdis, kad ir bailes. Tu zini, ka tas atkārtosies vēl un vēl. Ieslēdzas izdzīvošanas instinkts, ka ir bērns, ir jāizdzīvo, ir jāpabaro – pavisam citas domas. Tas nenozīmē, ka esi padevies. Tu vienkārši dari, jo zini, ka ir jāizdzīvo,» stāsta Vija, skaidrojot situāciju.

Netuvosies vismaz četras dienas

Resursu centra sievietēm Marta juriskonsults Juris Dilba par likuma grozījumiem teica, ka policija, saņemot izsaukumu un izbraucot pie cietušā, varēšot pieņemt lēmumu, ka vardarbības veicējs nedrīkst īpašumā atrasties līdz četrām darba dienām. Ja sieviete uzraksta iesniegumu tiesai, jau nākamajā darba dienā būtu jāpieņem lēmums par aizlieguma termiņa pagarināšanu. Šis laiks būtu līdz vienam mēnesim, un, ja prasība pieņemta un uzskatīta par pamatotu, varmākai aizliegums apmeklēt dzīvesvietu var būt uz visu tiesvedības laiku. Īpaši tikšot brīdināts varmāka, ka par nolieguma pārkāpšanu var iestāties kriminālatbildība. Grozījumi likumā Par policiju apstiprināti Ministru kabineta komitejas sēdē 7. janvārī. Uz izskatīšanu Ministru kabineta sēdē tiek virzīti šie grozījumi, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Krimināllikumā. Pagaidām neesot zināms, kad visu likumprojektu paketi skatīs Ministru kabineta sēdē, bet likuma grozījumiem paredzēts stāties spēkā 2014. gada 1. janvārī, informēja J. Dilba.

Vai darbosies?

«Ja tas ir naktī un līst lietus, kur tad viņš ies? Bet ja ir vardarbība un sievieti izmet uz ielas nakts vidū – kur lai viņa iet?» par likumprojekta tapšanas gaitā aktualizētajiem jautājumiem stāsta krīzes centra Skalbes direktore Inese Ruka. Vērtējot, uz cik ilgu laiku mājvieta būtu jāatstāj, salīdzinoši esot skatīta Austrijas likumdošana: «Austrijā šis laiks ir trīs nedēļas, kad upuris var pieņemt lēmumu, ko darīt tālāk – ierosināt kriminālprocesu, laulības šķiršanu vai sameklēt sev drošu mājvietu. Pietiekami, lai noskaidrotu visus apstākļus, un arī iespēja vardarbības veicējam mēģināt pierādīt, ka upurim nav taisnība,» skaidroja I. Ruka. Par to, kā pierādīs attiecību faktu, I. Ruka saka: «Latvijā ir jārisina jautājums par nereģistrētām attiecībām. Domāju, ka tas netiks noformulēts kā vardarbība tieši pret laulāto, bet, ja ir bērni, tad tā automātiski ir vardarbība ģimenē. Ja nav bērnu, tad var pateikt – jūs nekas neesat. Bažas ir par to, kas notiks nošķiršanas laikā un kā policija nosargās, lai varmāka netuvojas. Pašlaik arī tuvošanās aizlieguma sakarā tas netiek nodrošināts. Bet pozitīvais likumā ir risinājums tam, ka ļoti bieži attiecības nepārtrauc, jo nav kur aiziet.»

Sargās personiskās tiesības

Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrijas veidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Rīgas bāriņtiesas, centra Marta, un citām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Grozījumi paredzēti Civilprocesa likumā, Krimināllikumā, likumā Par policiju u.c. saistītos likumos. Grozījumi Civilprocesa likumā paredz papildināt likumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu. Par personiskajām tiesībām uzskatāmas tiesības uz dzīvību, brīvību un personas, veselības, dzimuma, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Šo tiesību paredzētie aizsardzības līdzekļi paredz prasītāja pastāvīgās dzīvesvietas atstāšanu un netuvošanos tai, pat ja īpašums pieder atbildētājam. Var arī noteikt aizliegumu atbildētājam satikties un jebkurā veidā, arī ar citu starpniecību, sazināties ar prasītāju. Grozījumi likumā Par policiju pieprasa novērst draudus cilvēka personiskajām tiesībām un kontrolēt tiesas lēmuma pildīšanu. Konstatējot pārkāpumus, policijai būs tiesības pieņemt «lēmumu par nošķiršanu». Savukārt paredzētie grozījumi Krimināllikumā nosaka sankcijas, kas pienāksies varmākam par tiesas lēmuma nepildīšanu – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Avots: nra.lv /Laura Sīle