Grib panākt finansējuma palielinājumu zinātnei
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (V) plāno komisijai piedāvāt priekšlikumu uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādāt valsts šī gada budžeta grozījumu projektu, lai varētu uzlabot zinātnes finansiālo situāciju.
Trešdien, 6.februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, zinātnes pārstāvjiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji pārrunāja zinātnes ilgtspējīgas attīstības un finansējuma jautājumus. Zinātnes pārstāvji vērsa uzmanību, ka pētniekiem no valsts finansējuma netiek garantēts atalgojums pat minimālās algas apmērā. “Valstij nedrīkst būt vienaldzīga attieksme pret zinātni, zinātnes finansējumu un cilvēkiem, kas virza mūsu valsts augšupeju. Skaidri jāapzinās valsts pienākums nodrošināt zinātnei likumā noteikto minimālo atbalstu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Aizvadītajā gadā Latvijas Zinātnes padomē (LZP) iesniegtajiem zinātniskajiem projektiem tika veikts starptautisks novērtējums. 64 procenti projektu saņēma augstu novērtējumu, un LZP pieņēma lēmumu tos finansiāli atbalstīt, tomēr to var realizēt tikai daļēji, finansējot tikai 18 procentus projektu, piešķirot 2,26 miljonus latu, jo pārējiem nepietiek līdzekļu, sacīja LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš.
Kopumā teicamo projektu finansēšanai būtu nepieciešami 8,9 miljoni latu. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis akcentēja, ka pastāv problēmas ar izglītības un zinātnes koncepciju valstiskā līmenī. Ir nepieciešams politisks atbalsts zinātnieku sociālajai aizsardzībai, sacīja O.Spārītis, vienlaikus paužot bažas, ka augstskolu un zinātnisko institūtu sociālo struktūru negatīvi ietekmēs augstskolu konsolidācija un programmu apvienošana. Vienlaikus O.Spārītis vērsa uzmanību, ka zinātnieku projektu izvērtējums IZM kavējas vairākus mēnešus, kā rezultātā tiek pārkāpti likumi, pētniekiem netiek laikus izmaksātas algas un institūtiem rodas finansiālie zaudējumi. IZM valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka vērsa uzmanību, ka šis gads ir izšķirošais sarunās ar Eiropas Komisiju, lai noteiktu ieguldījumu prioritātes pētniecībā. Tāpat L.Sīka sacīja, ka valsts mūsdienās vairs nav vienīgais darba devējs zinātniekiem un citviet pasaulē valsts budžeta dotācija pētniecībai ir neliela daļa no kopējā finansējuma.
Druviete uzsvēra, ka zinātne ir tā joma, kas valsti ieved 21.gadsimtā un ikvienam, kam rūp valsts attīstība, nedrīkst būt vienalga par zinātni, valsts attieksmi pret to, par tai piešķirto finansējumu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pateicās par viedokļiem un piedāvājumiem sadarbībai, bet norādīja, ka ir lietas, kuras ministrija var izdarīt, bet ir arī tādas, kuras nevar. “Mēs nevaram sagaidīt, ka lielākā daļa no finansējumazinātnei tuvākajā laikā būs no valsts. Uz to ir naivi cerēt,” uzsvēra ministrs. Viņš gan atzina, ka ir virkne lietu, pie kā ir iespējams kopīgi strādāt, tostarp palīdzēt izvērtēt savas iekšējās darbības, kā arī stratēģiski noteikt darbības mērķus.
“Uzstādījums ir par to, kā no valsts budžeta, ilgtermiņā raugoties, zinātne tiek finansēta. Tur visdrīzāk konfrontēšana neko nedos,” izteicās Ķīlis. Viņaprāt, arī neesot pareizi, ka caur ministriju cenšas panākt izmaiņas, uzlabojumus konkrētās iestādēs, jo lietas varot kārtot uz vietas, bet ministrija var sniegt institucionālo atbalstu, nevis tiešā veidā iejaukties.
Ķīlis norādīja, ka pēc izskanējušā izklausās, ka valsts ilgāku laiku nav bijis pats labākais darba devējs zinātnei. “Šādā situācijā individuālie darba ņēmēji ietu meklēt citu darba devēju,” sacīja Ķīlis, raksturojot radušos situāciju. Ministrs arī uzsvēra, ka atnest naudu un likties mierā nav pareizi no publisko resursu izmantošanas viedokļa. Turklāt ir jautājumi arī par institūcijas darbību iekšienē, kā tie strādā. Ķīlis arī sacīja, ka IZM kā jau arī daudzas citas ministrijas pilda tikai noteiktu procentuālo daļu no paredzētā un vēlamā.
I.Druviete uzsvēra, ka netiek apstrīdēta Eiropas Savienības struktūrfondu un sadarbības projektu ar citu valstu zinātniekiem nozīme, bet zinātnei nepieciešamais pamats ir noteikts Latvijai saistošajos konceptuālajos dokumentos. Tāpat komisijas priekšsēdētāja sacīja, ka nav pareiza nostāja ― finansēt tikai pašus labākos. „Piramīdas virsotne nevar pastāvēt, ja nav fundamenta, paša pamata, un tas ir jāaudzina ― pēctecīgi, domājot arī par jaunajiem zinātniekiem,” uzsvēra I.Druviete.Bāzes finansējuma mērķis ir arī atrast veidu, kā nodrošināt sociālo atbalstu zinātniekiem starpposmos starp vairākiem nozīmīgiem pētījumiem, tomēr ir jāpilnveido tā aprēķināšanas formula, sacīja L.Sīka. Komisijas priekšsēdētāja atzinīgi vērtēja zinātniskos institūtus, kas pēdējā gada laikā veikuši lielu darbu savas darbības izvērtēšanā un racionālā pieejā līdzekļu izmantošanā, un informēja, ka komisija pie zinātnes finansējuma jautājuma vēl atgriezīsies.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālāk