No izdienas pensijām neviens nevēlas atteikties
Asus iebildumus izraisījis Labklājības ministrijas (LM) piedāvājums reformēt izdienas pensiju sistēmu. Izskatīšanai valdībā sagatavota koncepcija, kas paredz paaugstināt izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem un izslēgt vairākas amatu grupas no izdienas pensiju saņēmēju loka.
LM gan sagatavojusi vairākus rīcības variantus, kur piedāvā arī papildināt izdienas pensiju saņēmēju rindas ar Finanšu policijas darbiniekiem, kuri ikdienā veic līdzīgu darbu kā citi policisti.
Diskusijas par izdienas pensiju reformu nebūt nav jaunums – jau pirms pāris gadiem valdība nolēma to darīt, vispirms sakārtojot izdienas pensiju izmaksas kārtību, lai tā nebūtu sadrumstalota. Valdības lēmums paredzēja izstrādāt vienotu izdienas likumu, kam paredzēja smagu gaitu, un šīs prognozes ir piepildījušās. LM konceptuālajam dokumentam ir lavīnas efekts – kultūras darbinieki gatavi pieteikt streiku, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) paziņojis, ka cīnīsies, lai iekšlietu sistēmas darbinieku sociālās garantijas netiktu samazinātas.
LM: pārāk agri pensijā
Labklājības ministrijā skaidro: izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un profesiju dalījums pārņemts no bijušās PSRS – atsevišķās profesijās strādājošie, veicot darbu paaugstināta riska apstākļos un zaudējot profesionālās iemaņas, pēc noteikta laika nostrādāšanas varēja pieprasīt izdienas pensiju no agrāka vecuma. Tagad tās saņem ne tikai transporta, dzelzceļa un aviācijas jomā, iekšlietu jomā strādājošie un militārpersonas, bet arī prokurori, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un KNAB amatpersonas, orķestru, koru, teātru un cirka mākslinieki, tiesneši, diplomāti. Izdienas pensijas piešķir gan pēc nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan pēc personas sasniegtā vecuma, tomēr atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38 līdz 45 gadu vecumā. Vismaz LM speciālisti uzskata, ka izdienas pensijas pieprasīšanas vecums ir nepamatoti zems, turklāt pastāv būtiskas atšķirības, kā šīs pensijas aprēķina.
Vismaz 58 gadi
Savā koncepcijā LM piedāvā trīs risinājumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai. Rezumējot var teikt: LM vēlas panākt, lai izdienas pensiju noteiktās nozarēs strādājošie saņemtu vēlāk nekā pašlaik, jo valstī tiek palielināts arī vispārējais pensionēšanās vecums. Piemēram, viens no variantiem paredz no 2016. gada katru gadu par sešiem mēnešiem palielināt izdienas pensijas vecumu, līdz tas būs 58 gadi. Savukārt darba stāžam vajadzētu būt vismaz 25 gadiem (pašlaik vidēji tas ir 20 gadi). Pensijas apmērs būtu 55 procenti no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas, un izdienas pensijas izmaksa tiks pārtraukta laikā, ja izdienas pensijas saņēmējs uzsāk vai turpina darbu amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Proti, ja savas darba spējas noteiktā profesijā cilvēks zaudējis un tajā vairs nestrādā, tad izdienas pensiju saņem, ja tomēr turpina strādāt, tad pensiju nesaņem (jāatgādina, ka izdienas pensiju var saņemt arī strādājošie pensionāri).
LM dati liecina, ka liela daļa izdienas pensijas saņēmēju, kuri nav sasnieguši 62 gadu vecumu, turpina strādāt. Piemēram, 95 procenti no iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuriem piešķirta izdienas pensija, nav sasnieguši 62 gadu vecumu, no kuriem 62 procenti turpina strādāt arī pēc izdienas pensijas piešķiršanas. Līdzīga situācija ir ar kultūras darbiniekiem no kuriem 60 procenti turpinot strādāt pēc izdienas pensijas piešķiršanas.
Visi iebilst
Skaļas iebildes saņemtas no daudziem. Arodbiedrības iestājas par to, ka darbiniekiem, kuri pēc ārstu komisijas atzinuma veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt darbu savā profesijā, jāsaglabā iespēja saņemt izdienas pensijas. «Neviens taču negribēs braukt ar vilcienu, ja zinās, ka to vada vecs un slims mašīnists!» paziņojumā ironizē LBAS.
Mediķu arodbiedrība savukārt uzskata, ka izdienas pensijas jāsaņem arī strādājošiem, kuriem darbs saistīts ar paaugstinātām prasībām veselības stāvoklim, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu mediķiem.
***
VIEDOKĻI
Uldis LIPSKIS, Liepājas Simfoniskā orķestra valdes loceklis:
– Darbojoties ar pilnu atdevi, mūziķi sastopas ar profesionālām saslimšanām drīz pēc 40 gadu vecuma. Arī tīri fizioloģiski mūziķa ķermeņa augstākā veiktspēja ir līdz 35–40 gadu vecumam. Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamatargumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem laikus atjaunot māksliniecisko sastāvu.
Rihards KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs:
– Policijas kapacitāte tika ietekmēta ekonomiskās krīzes rezultātā, līdz ar to es neatbalstu piedāvātās koncepcijas īstenošanu par izdienas pensijām un cīnīšos par to, lai netiktu pasliktinātas iekšlietu darbinieku sociālās garantijas. Lai gan koncepcijas projekts tieši skar iekšlietu dienestu darbinieku intereses, par to nav notikušas izvērstas diskusijas.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk