• Tweet

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi norāda, ka gripas aktivitāte Latvijā pieaug, un prognozē, ka jau janvāra beigās tās izplatība varētu sasniegt epidēmijas līmeni.

Gripas aktivitāte Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, pieaug, par ko liecina gripas monitoringā iekļauto ārstu (67 ģimenes ārsti) un iestāžu (11 slimnīcu) sniegtie dati, lai gan līdz šim saslimstība bijusi zemā līmenī, Neatkarīgajai stāsta Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Klīniski gan iepriekšējā nedēļā Latvijā reģistrēti tikai četri gripas gadījumi: viens Jelgavā un trīs Rīgā, kas nozīmē, ka gripas intensitāte joprojām ir zema – vidēji četri gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Savukārt dati no gripas novērošanā iekļautajām slimnīcām liecina, ka ar diagnozi «gripa» nedēļas laikā stacionēti 13 pacienti (visvairāk Rīgā – 11 pacienti, kā arī divi Daugavpils slimnīcā), bet ar diagnozi «gripas izraisīta pneimonija» – 12 pacienti (Jelgavā – astoņi pacienti, kā arī Rīgā – četri).

Rīgas Austrumu slimnīcas laboratorija nedēļas laikā elpceļu infekciju gadījumos izmeklējusi 136 klīniskos paraugus, no tiem 14 noteikti gripas vīrusi: septiņi A tipa un septiņi B tipa gripas vīrusi. Kopš sezonas sākuma analīžu paraugos kopumā atklāts 61 gripas vīruss, lielākoties A tipa gripas vīrusi. Ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām ambulatorajās iestādēs vērsušos pacientu skaits pieaudzis par 35 procentiem un vidēji bija 1179 uz 100 000 iedzīvotāju. SPKC speciāliste Laura Ševčenko norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona valstīs gripas aktivitātes līmenis ir bijis neviendabīgs – plaša izplatība tika novērota galvenokārt rietumu un ziemeļu reģiona teritorijās (Francija, Beļģija, Dānija, Luksemburga, Īrija, Lielbritānija, Norvēģija). Kopumā gripas aktivitāte pakāpeniski pieaug. Turpina cirkulēt A (H1N1) un A (H3N2) gripa vīrusi, kā arī B tipa gripa. Savukārt Latvijā turpina izplatīties vīrusi, kas bija aktuāli arī pērn – proti, 2009. gada pandēmijas vīruss A/California/07/09 (H1N1), A/Victoria/361/11(H3N2), kā arī B tipa gripas vīrusi. SPKC gan atzīst, ka par sagaidāmās epidēmijas smagumu vēl agri spriest.

***

Gripas pazīmes

Pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus

Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv šādos gadījumos:

– atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m);

– cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;

– pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam pieskāries slimais cilvēks. Īpaši bieži tas noteik sabiedriskās vietās vai sabiedriskā transportā, piemērām, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 – 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām

Lai nesaslimtu ar gripu, speciālisti rekomendē:

ģērbties piemēroti laika apstākļiem;

censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – masveida pasākumos slēgtās telpās, sabiedriskajā transportā u.tml.;

vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;

rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība dodama šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas saglabājas cietajos ziepju gabalos;

atcerēties, ka rokas jāmazgā:

– pirms ēšanas, dzeršanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, smēķēšanas, pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas;

– pēc klepus vai deguma šņaukšanas, saskares ar ķermeņa šķidrumiem (deguna izdalījumi, asaras, siekalas), pēc tualetes, pieskaršanās naudai, publisko vietu apmeklēšanas;

izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;

pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas;

mācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus, citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;

satiekoties ar draugiem vai paziņām, atturēties no draudzīgā skūpsta vai ciešiem apskāvieniem (ciešas saskaršanās), it īpaši, ja kādam ir saaukstēšanās pazīmes.

izmantot kabatlakata vietā vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas;

nelietot kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus);

atgriežoties mājās, der izskalot rīkli un degunu (kumelīšu, kliņģerīšu vai citas zāļu tējas, vai sāls ūdens), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Avots: nra.lv /Inga Paparde