Uzturnauda bērnam vismaz 35–60 latu
Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, ko tiesa, vecākiem šķiroties, var noteikt bērna uzturēšanai, šogad būs vai nu 50, vai 60 latu mēnesī.
Savukārt, ja tā dēvētos alimentus piešķirs no valsts kabatas jeb Uzturlīdzekļu garantijas fonda, bērnam pienāksies tikai vai nu 35 (līdz septiņu gadu vecumam), vai 40 latu (no septiņiem līdz 18 gadiem).
Vienā gadījumā minimālā uzturlīdzekļu summa tiek aprēķināta, izmantojot minimālo mēneša darba algu, otrā – nosakot konkrētu summu. Tieslietu ministrijā (TM) nevarēja atbildēt, kāpēc ir izvēlēti tik formāli kritēriji uzturnaudas noteikšanai. Acīmredzot kaut kādiem kritērijiem ir jābūt, un kāpēc lai tie nebūtu šādi?
Šonedēļ valdībā tika pieņemts TM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Tajos paredzēts, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt savus bērnus ar vismaz noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 25 procenti no minimālās darba algas (šobrīd tie ir 50 latu), un katram bērnam no septiņiem līdz 18 gadiem šis apmērs ir 30 procentu no minimālās algas jeb 60 latu. Jāatgādina arī, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā, bet to saņem un no tās nodokļus mūsu valstī maksā aptuveni 35 procenti strādājošo. Šādi rēķinot, minimālā alga uz rokas sanāk nepilni 145 lati. Ja strādājošajam jāuztur trīs bērni, tad ar algu nepietiek, lai nodrošinātu visiem minimālos uzturlīdzekļus. Kāds no lasītājiem internetā trāpīgi izteicies valdības virzienā: «Kad jāpaaugstina algas, ņem mistisku vidējo algu valstī, kad vajag bērniem, tad pietiek ar minimālo…»
TM sabiedrisko attiecību darbiniece Sigita Vasiļjeva paskaidro, ka uzturlīdzekļu apmēru – 50 vai 60 latu – var noteikt tiesa gadījumos, kad vecāki šķiras un nevar vienoties par bērna uzturēšanu. Turklāt arī šo minimumu tiesa var izvērtēt un pārvērtēt un noteikt citu summu, atkarībā no vecāku ienākumiem. Trīs bērnu tēvs Arnis Neatkarīgajai stāsta, ka viņa piecu cilvēku ģimenē kopējie ienākumi ir apmēram tūkstoš latu mēnesī. «Nekas pāri nepaliek un uzkrājumi arī nerodas. Drīzāk jau ģimenes sudrabu izpārdodam, jo ziemā paliekam mīnusos. Un 50 latu viena bērna uzturēšanai nesanāk, bet vajag vismaz 150 latu, ja uz bērnu noraksta arī attiecīgo daļu apkures un citu maksājumu. Skolā par pusdienām jāmaksā 15 līdz 20 latu mēnesī katram,» viņš atzīst.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs Leonīds Mucenieks ir sašutis – lai valdībā vienreiz saprot, ka vajadzīgs reāls, nevis formāls atbalsts. Jau vismaz piecus gadus tiek deklarēts, ka daudzbērnu ģimenēm vajadzīga lielāka palīdzība, bet stāvoklis pasliktinās. «Ar vienu roku kaut ko piešķir, ar otru atņem, piemēram, nogriežot diferencētos tarifus. Valdība Labklājības ministrijas personā neieklausījās mūsu viedoklī un nolobēja Latvenergo, bet ģimenēm ar bērniem, kam visvairāk bija vajadzīga palīdzība, par elektrību jāmaksā vairāk. Labklājības ministrija šo pasludinājusi par ģimeņu atbalsta gadu. Bet atbalsts jau būs tikai jaunajām ģimenēm, pārējās lai paciešas,» viņš saka. Krīzes laikā daudzbērnu ģimenēm nogriezti pabalsti un vietā nekas nav piedāvāts, lai kompensētu zaudējumus. L. Mucenieks vērtē, ka Rīgas domes sniegtā palīdzība ir jūtama, bet valdība «palīdz smuki vārdos, bet ne reāli». Ja arī kādas atlaides tiekot piešķirtas – auto reģistrācijai vai nekustamā īpašuma nodoklim –, tad tas nedodot būtisku naudas ietaupījumu ģimenes budžetā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Rīgā norisināsies Ģimenes dienai veltīti pasākumi
Maijā Rīgā norisināsies vairāki pasākumi, kas veltīti Starptautiskajai ģimenes dienai. 14. maijā Ģimenes dienu ieskandinās koncertuzvedums “Vilkam tāda dvēselīt’”. Kultūras...
Lasīt tālākEiropas Parlaments iedibina ordeni par nopelniem Eiropas labā
Atzīmējot Šūmana deklarācijas 75. gadadienu, Eiropas Parlaments iedibina Eiropas Nopelnu ordeni, pirmo šāda veida Eiropas apbalvojumu. Gatavojoties Šūmana deklarācijas — Eiropas vienotības...
Lasīt tālākRīga aicina svinēt Māmiņdienu ar koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu
Svētdien, 11. maijā, ar sirsnīgiem koncertiem, radošām darbnīcām un festivālu Rīgā atzīmēs Mātes dienu. Mātes dienas festivāls “Hanzas peronā” un svētki apkaimēs Šogad...
Lasīt tālākKatra otrā mamma Latvijā sev velta mazāk nekā vienu stundu dienā
Ikdiena kļūst arvien straujāka un laika, ko veltīt sev ārpus darba un ģimenes pienākumiem kļūst arvien mazāk, īpaši mammām. Modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” veiktā...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu
No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...
Lasīt tālākBrīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālāk