Vienotā sabiedriskā medija plānu skarbi kritizē
Jaunā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) koncepcija nozares ekspertos optimismu nevieš – ne tikai tur minēto milzīgo summu, bet arī kopējās nekonkrētības dēļ.
Bažas rada tas, ka nav skaidrs, kas notiks, ja šo plānu neizdosies īstenot, jo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) cita – alternatīva – varianta nav.
Aptaujātie nozares eksperti atzīst, ka pārmaiņas sabiedriskā medija jomā noteikti vajadzīgas – īpaši televīzijā. Arī nepieciešamību pēc koncepcijas viņi nenoliedz. Tomēr tikko prezentēto dokumentu, lai gan tam velta dažus pozitīvus vārdus, kopumā novērtē nesaudzīgi, nosaucot par «nekonkrētu, nekompetentu, ar mazu pievienoto vērtību, teorētisku blāķi uz 370 lappusēm».
NEPLP sabiedriski konsultatīvās komisijas pārstāve un bijusī Latvijas Televīzijas raidījumu vadītāja Viola Lāzo teic, ka ideja par sabiedrisko mediju ir «veca kā Rīga», jo par sabiedrisko mediju 20 gadu laikā ir spriests vairākkārt. Viņa uzskata, ka ieceri vajadzēja īstenot jau pirms desmit gadiem, jo tagad jau daudz kas ir nokavēts. Taču bēdīgākais, kā norāda V. Lāzo un citi nozares speciālisti, ir tas, ka koncepcija nedod atbildi, kā reāli notiks
LSM attīstība, – tā vairāk balstīta uz uzstādījumiem: kā būtu, ja būtu. «Piemēram, optimistiskās prognozes par auditorijas pieaugumu līdz pat 75%. Priecātos, ja tās piepildītos, tomēr, zinot nozares cilvēkresursus, aizvien sarūkošo lietotāju skaitu, tas pārliecību nevieš. Tas viss izskatās pēc teorētiķu – zinātnieku izstrādāta redzējuma. Neiebilstu pret viņiem, taču bez profesionāļiem praktiķiem, kas visu saliek savās vietās, nekas labs neiznāk,» uzsver V. Lāzo.
Televīzijas (TV) žurnālists Egils Zariņš kā lielu trūkumu nodēvē maz izstrādāto satura sadaļu: «Nav skaidrs, ar ko LSM (it īpaši TV) plāno kļūt tik pievilcīgs. Ar apgalvojumiem par satura uzlabošanu vien ir par maz, lai to izdarītu, redzot, cik ļoti ir noplicināta nozare, cilvēkresursi. Tad tiešām jāpieaicina brīnumdari, kas informāciju spēs pasniegt tik radoši, lai pārvilinātu izklaides programmu skatītājus no komerctelevīzijām.»
Ekspertiem ticību koncepcijas īstenošanai krietni mazina arī projektā minētās milzīgās summas. Jau esošo finansējumu Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ar grūtībām izsitot – no kurienes tad būs šie miljoni? «Jautājums ir par to, kas notiks, ja valdība projektā minētos miljonus neatbalstīs? Kad vaicāju projekta izstrādātājiem, vai ir plāns B, atbilde bija, ka nav. Vai tiešām vajadzīga LTV un LR apvienošana, ja nav zināms, vai tam pietiks naudas?» retoriski vaicā LR ģenerāldirektors Jānis Siksnis. Viņš uzskata, ka jāsāk ar pavisam reāliem soļiem, piemēram, ar sabiedrisko mediju uzraudzību.
Diemžēl NEPLP kapacitāte ir pārāk ierobežota un atbildības zonas pārāk plašas, tāpēc vajadzētu veidot atsevišķu pārraugošu institūciju. J. Siksnis arī būtu vēlējies, lai prezentācijā būtu izskatīts ne tikai NEPLP atbalstītais LSM attīstības variants, bet arī LR. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektorei Guntai Līdakai neizpratni rada tas, ka koncepcija paredz LSM pelnīt arī ar reklāmām, turklāt summas, ko plānots iekasēt, ir gandrīz vai visa reklāmas tirgus apjomā. Arī ierosinājums iedzīvotāju ienākuma nodokli vai mediju nodevu izmantot kā finanšu avotu nav ne saskaņots, ne izdiskutēts. Lattelecom juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis norāda: «Pirms tāda soļa nepieciešams pietiekami sīki izzināt sabiedrības – skatītāju viedokli par labāko LSM finansēšanas modeli, arī iespējamo TV nodevu vai nodokli, kā arī skaidrot sabiedrībai visus maksas TV ieviešanas aspektus.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Stājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālākTrešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālāk