• Tweet

Aizvadītie Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšanas svētki liecina, ka Latvijā sāk atgriezties trekno gadu pirmssvētku ārprāts – pircēju drūzma veikalos, pārpildītas autostāvvietas, pirotehnikas pastiprināta iegāde.

Ekonomisti svētku tēriņus skaidro gan ar optimisma pieaugumu, gan ar biezākiem iedzīvotāju naudasmakiem, kuru saturu uz šiem svētkiem nereti palīdzēja piepildīt arī uz ārzemēm peļņā devušies radinieki.

Lielāki pirkumi

Garās brīvdienas un iedzīvotāju vēlme svinēt svētkus plašāk nekā iepriekš veikalus pirmssvētku dienās bija atgriezusi nesenā pagātnē, kad veikalos pie kasēm veidojās garas rindas, automašīnas lielveikalu autostāvvietās izmisīgi riņķoja, lai atrastu brīvu vietu.

SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija apstiprināja, ka Ziemassvētku nedēļā šā tīkla veikalus ir apmeklējis lielāks pircēju skaits nekā pirms gada šajā laikā. Vislielākā pircēju plūsma un visvairāk pirkumu tika veikti

22. un 23. decembrī un laikāno 26. līdz 31. decembrim. Tirgotāji par pircēju pieplūdumu, kaut arī tas lika saspringti strādāt, neraizējās. «Ziemassvētkus un Jauno gadu no tirdzniecības viedokļa vērtējam kā sekmīgus, jo salīdzinājumā ar pērnajiem svētkiem tādā pašā laika periodā pieaugums bija 8,4 procenti,» Neatkarīgajai atzina Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Arī tirdzniecības centros pirms svētkiem pircēju netrūka. Galactico tirdzniecības centru (t/c Alfa, Mols, Origo, Galerija Centrs, Dole) kopējais apgrozījums 2012. gada decembrī, salīdzinot ar 2011. gada decembri, ir audzis gandrīz par septiņiem procentiem, Neatkarīgajai uzsvēra Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. «Apgrozījuma pieaugumu lielā mērā ir ietekmējis vidējais pirkuma pieaugums – 2012. gada decembrī vidējais pirkums bija par 11,5% lielāks nekā pagājušajā gadā. Vidējā pirkuma pieaugumu, protams, ietekmēja arī inflācija, tomēr, tā kā inflācijas līmenis nepārsniedz 3%, jāsecina, ka tiek pirktas salīdzinoši dārgākas preces vai arī pirkumi tiek veikti retāk, vienā reizē tērējot lielāku naudas summu,» sacīja E. Majevska.

Divreiz saldāki svētki

Maxima veikalos vislielākais pieprasījuma pieaugums aizvadītajos svētkos bijis pēc svaigajiem produktiem, augļiem un salātiem. Tie pirkti par 55% vairāk nekā iepriekš. Arī tortes un citus konditorejas izstrādājumus pircēji iegādājušies jūtami vairāk nekā pērn. Pēc Maxima aplēsēm, pieprasījums pēc šiem kārumiem bija pat par 21% lielāks nekā iepriekš. «Grilētā gaļa decembrī tika pirkta par 12% vairāk nekā novembrī – tā izpaužas Ziemassvētku un Jaungada faktors,» secināja I. Andiņš.

Arī Rimi veikalos Ziemassvētku un Jaungada nedēļas pieprasītāko pārtikas preču tops ir līdzīgs kā citus gadus. «Godpilno pirmo vietu no pārtikas produktiem arī šogad pēc apgrozījuma ieņem mandarīni, kuru pieprasījums brīvdienās audzis vairāk nekā 20%, taču pieprasīti bija arī banāni, hurma un citi augļi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, pircēji divas reizes vairāk savos pirkumu grozos likuši tieši saldumus un kārumus, ar kuriem cienāt svētku viesus. Novērojām, ka ievērojami vairāk nekā ikdienā tika pirktas arī olas, majonēze, krējums, štovēti kāposti, kā arī svaiga gaļa, zivis un daudzi citi produkti par īpaši izdevīgām cenām. Tas apliecina to, ka arvien vairāk pircēji izvēlas gatavot mājas svētku maltītes, ar kurām iepriecināt sev tuvos cilvēkus,» atzina L. Podskočija.

Savukārt pirms gadumijas ļoti liels pieprasījums bija pēc dzirkstošajiem vīniem, jo īpaši pēc Rīgas pussaldā šampanieša, Martini Asti un Sovetskoje šampanskoje.

«Esam novērojuši, ka iedzīvotāji iepērkas gudrāk – rūpīgi plāno savus tēriņus, daudz biežāk iegādājas akcijas preces, kā arī izmanto lojalitātes programmas Mans Rimi priekšrocības – dažādas atlaides, īpašos piedāvājumus, iespēju uzkrāt naudu par veikto pirkumu» secināja L. Podskočija.

Dāvanu kartes un rotas

Līdz ar apģērbu veikalu klāsta paplašināšanos, piemēram, H&M un citu apģērbu veikalu ienākšanu Latvijā, Galactico tirdzniecības centros audzis ir apģērbu pārdošanas apjoms. «Tomēr vienlaikus 2012. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pieaugums ir vērojams arī citās preču grupās – piemēram, apavu pārdošanas apjomos – atsevišķos Galactico t/c salīdzināmā apgrozījuma pieaugums ir sasniedzis

14–18%. Kāpums šajā kategorijā gan, visticamāk, ir saistīts ar dažādām ziemas apavu izpārdošanas aktivitātēm, ne tik daudz apavu kā svētku dāvanas izvēli. Atsevišķos centros lielāku popularitāti, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir nopelnījuši arī juvelierizstrādājumu veikali. Apgrozījuma pieaugums šajos veikalos bija mērāms pat 15–20% robežās,» stāstīja E. Majevska.

Daudzi pircēji dāvanām izvēlas ne tikai rotas, bet arī dāvanu kartes. Piemēram, decembrī pārdotas gandrīz 50 000 Galactico dāvanu karšu, kas ir par 3% vairāk nekā 2011. gada decembrī. Kartes iegādātas par kopējo vērtību 1,13 miljoni latu, kas ir par 15 000 latu vairāk nekā pērnā gada decembrī.

***

VIEDOKĻI

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts

– Pērn iedzīvotāju tēriņus ietekmēja mājsaimniecību ienākumu apjoma palielināšanās un arī pozitīvāks skats attiecībā uz nākotni. Iedzīvotāju kopējie ienākumi palielinājušies, gan uzlabojoties nodarbinātībai (2012. gada laikā darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, palielinājies par aptuveni 30 000), gan palielinoties darba samaksai (vidēji par 4% gadā). Tāpat savu artavu kopējos tēriņos devuši uz ārzemēm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju naudas sūtījumi savai ģimenei un radiniekiem. Otrs faktors, kas sekmē tēriņu palielināšanos, ir iedzīvotāju noskaņojums. Patlaban iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz savu finansiālo situāciju tuvāko 12 mēnešu laikā raksturojams kā salīdzinoši optimistisks, jo jau četrus mēnešus pēc kārtas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu materiālā situācija tuvākā gada laikā uzlabosies, ir lielāks nekā to iedzīvotāju skaits, kuri paredz materiālās situācijas pasliktināšanos cenu pieauguma vai ienākumu izmaiņu rezultātā. Līdz ar to iedzīvotāji ir mazāk nobažījušies par nākotni, jūtas stabilāk par sevi un savām finansēm un ir gatavi tērēt nopelnītos naudas līdzekļus pirmās nepieciešamības un ilglietošanas precēm.

Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste:

– Sagaidāms, ka šajos svētkos pircēji ir tērējuši vairāk nekā pērn. Lielāki tēriņi skaidrojami gan ar labāku situāciju darba tirgū, gan stabilu patērētāju noskaņojumu. Pērn pieauga nodarbinātība, darba meklētāju līmenis ir nokrities līdz zemākajam trīs gadu laikā, turklāt iepriekšējais gads ir iezīmējies arī ar reālās neto algas pieaugumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tādējādi redzam ienākumu kāpumu un lielāku drošību par savām finansēm nekā pērn, tādēļ svētku tēriņiem iedzīvotāji atļaujas vairāk nekā iepriekšējos gados. Varam gaidīt, ka līdzīgi kā līdz šim arī decembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma gada izaugsme būs spēcīga.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde