Eksperti: IZM piedāvātais nav augstskolu reformu plāns
Augstākās izglītības un zinātnes reformu plāns ir gluži kā apslēptā manta: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka tas ir, bet reāli to neviens nav redzējis.
Nu ir tapis IZM informatīvais ziņojums, kuru tā veidotāji dēvē par reformu īstenošanas rīcības plānu. Nozarē strādājošie gan ir citās domās: plāns tas nav, tomēr beidzot kaut kas, lai arī diskutabls, ir redzams uz papīra.
Informatīvo ziņojumu sākotnēji bija plānots prezentēt pirms Jaungada, taču tas tika pārlikts uz valdības pirmo šā gada sēdi 3. janvārī. Lai gan IZM apstiprina, ka valdībā to skatīs tikai kā informatīvo ziņojumu, tomēr tai pašā laikā uzsver: tas ir reformu īstenošanas rīcības plāns – un gatavs tas esot bijis jau visu laiku. Vienīgā aizķeršanās: nav bijis noformēts «birokrātiskā veidā», tāpēc ar to nevarēja iepazīties publiski. Arī ministrs Roberts Ķīlis iepriekš paudis, ka plāns ir. Tomēr viņa reformu skeletu, kas tika izklāstīts Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, deputāti par plānu vis neatzina. Arī citi Neatkarīgās aptaujātie nozarē strādājošie visi kā viens teica: ne iepriekš redzētais, ne pašreiz izstrādātais dokuments nav gala variants, bet process virzienā uz to.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra to nosauca par uzmetumu, kas nedodot atbildes uz daudziem būtiskiem jautājumiem, tai skaitā – par augstskolu pārvaldes izmaksām un finansējumu un par kvalitāti – faktiski viss tā arī palicis virsrakstu līmenī. «Nav slikti, ka ir mēģinājumi analizēt situāciju un problēmas nozarē, parādot, kādas ir domas par augstskolu reformu. Tomēr tūkst būtiskas sadaļas, lai tas būtu plāns – tajā nav kopējā finansiālā aprēķina. Tāpat nav uzskaitīti reāli pasākumi un kādā secībā tie tiks veikti,» arī Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis ir kritisks, piebilstot, ka reformas tik jutīgā jomā kā izglītība nav uztaisāmas ar īsiem, nesistemātiskiem izrāvieniem. Kā pozitīvu piemēru viņš min 1993.–1994. gadā veikto izglītības reformu, kas izstrādāta ilgi un pamatīgi. Tāpat nozares eksperti uzsvēra: noteikti ir vajadzīga konceptuāla diskusija, bet šobrīd tās nav bijis. (IZM apgalvo, ka ir plānota sabiedriskā apspriešana, kas varētu beigties aprīlī.)
***
viedokļi
Arvīds BARŠEVSKIS, Rektoru padomes priekšsēdētājs:
– Labi, ka ir izveidots pamats, uz kā būvēt tālāk. Beidzot ir redzams kaut kas taustāms, līdz šim bija tikai runāšana bez seguma. Nav jau šajā ziņojumā tikai kritizējamais, ir arī daudzi labi akcenti. Tomēr par konceptuālām un stratēģiskām lietām noteikti vajadzētu vēl diskutēt. Tas attiecas arī uz augstskolu tipoloģiju. Varbūt augstskolas mums jāattīsta pēc citām vadlīnijām?
Aldis BAUMANIS, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks:
– Ziņojums noteikti nav plāns. Prieks, ka tajā ņemtas vērā ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Diemžēl nākamā mācību gada budžeta vietu sadalē tās nav ņemtas vērā. Citādi – kā var plānot vēl lielāku budžeta vietu skaitu juridiskajām programmām? Jau šobrīd ir šo speciālistu pārprodukcija. Piekrītu, ka augstskolu tīkls jākonsolidē, taču – vai tik mehāniski, kā to paredz šis dokuments? Par tipoloģiju – rodas iespaids, ka katrs tips ir pievilkts klāt jau kādai no esošajām augstskolām. Katrā ziņā sarežģīta sistēma, kas reāli neko nedos.
Mārcis AUZIŅŠ, Latvijas Universitātes rektors:
– Mani gandarī, ka dokumentā redzu daudzus LU ieteikumus, ko iesniedzām valdībai jau pirms trim gadiem. Protams, šis dokuments nav galīgā versija, bet vismaz tajā ir noteikts virziens, kur nepieciešamas pārmaiņas, un tas ir ļoti būtiski. Salīdzinot IZM un AIP koncepciju, padomes izstrādātā ir krietni zaļāka. Lai nu kā, ministram ir jāiet palīgā iecerēto īstenot. Arī termiņi ir izpildāmi, un tas ir jāpaveic viena divu gadu laikā. Kavēties nedrīkst, jo visā Eiropā notiek reformas, un mēs nedrīkstam visā tikai noraudzīties, neko nedarot.
Jānis VĒTRA, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs:
– Šā brīža dokuments apstiprina situācijas redzējumu – problēmas ir identificētas, daļai pat ieskicēts risinājums. Vismaz ir iezīmēts virziens, uz kuru grib iet. Taču termiņu nosaukšana bez satura ir apšaubāms pasākums, un daudzos jautājumos tā arī atbildes neesmu saņēmis. Faktiski vienīgais jaunums man bija augstskolu tipoloģiskais sadalījums. Tomēr šāds skatījums šķiet pārprasts un šaurs. Kopumā rodas iespaids, ka IZM prasīts šāds dokuments un nu tas tiek prezentēts.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālāk