Nodokļu slogs šogad neatslābst
Četru gadu laikā šis ir pirmais gads, kad 1. janvāris nevēsta par nodokļu vai nodevu kāpumu. Tiesa, arī būtisks nodokļu samazinājums šogad nav gaidāms un nodokļu slogs joprojām ir krietni smagāks nekā pirmskrīzes laikā.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva UseCimmermane sarunā ar Neatkarīgo šo gadu nosauca par nodokļu stabilizācijas gadu, jo šogad stājas spēkā vairāku likumu izmaiņas, kas nedaudz atvieglos nodokļu slogu, tomēr tas joprojām būs augstāks nekā 2009. gadā, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) bija 23%, neapliekamais minimums – 90 latu, pievienotās vērtības nodoklis – 21%, nekustamā īpašuma nodoklis nebija jāmaksā par dzīvojamām mājām, palīgēkām un garāžām.
Ietaupījums uz nodokļa rēķina
Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka IIN likme šogad ir 24 procenti (2010. gadā tie bija 26%, 2011. un 2012. gadā – 25%). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minimums tāpat kā pērn arī šogad ir 45 lati, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 70 latu. Tiesa, 1. jūlijā šo nodokļa atvieglojumu plānots palielināt līdz 80 latiem.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts aprēķinājis, ka ģimene, kurā abi vecāki saņem vidusmēra algu un audzina divus nepilngadīgus bērnus, gadā šo nodokļa izmaiņu dēļ varēs ietaupīt aptuveni 100 latu. Tā kā nākamgad IIN likmi paredzēts samazināt līdz 22%, bet 2015. gadā līdz 20% , ietaupījums varētu būt vēl lielāks, jo, kā liecina institūta aprēķini, lielākā daļa no samaksātajiem nodokļiem jeb 75% ir ar algu saistītie nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darbinieka un darba devēja samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). «Ģimene ar vidējiem ienākumiem darbaspēka un patēriņa nodokļos gada laikā samaksā otru algu,» skaidroja I. UseCimmermane.
Īpašuma nodoklis vietējās varas rokās
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs ir atkarīgs ne tikai no likmes, kas tiek piemērota nodokļa aprēķināšanai, bet arī no īpašuma kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu īpašumu kadastrālās vērtības būtiski nemainās, atsevišķās vietās tās pat tiek samazinātas, jo tirgus vērtība tām bijusi augstāka nekā valsts noteiktā īpašuma kadastrālā vērtība. Kopumā valstī kadastrālās vērtības zemei samazinās par 0,4%, ēkām – par 2,1%. Tātad arī nodokļa apmēram būtiski nevajadzētu pieaugt. Tomēr grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli pieļauj būtiskas izmaiņas īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtībā. No šā gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā ir nodotas vietējām pašvaldībām. Nodokļa likmes koridora ietvaros – no 0,2% līdz 3% – pašvaldības var brīvprātīgi noteikt nodokļa likmi saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem. Likmi virs 1,5% var noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī neapstrādātajai lauksaimniecības zemei. Gadījumā, ja pašvaldība neizvēlēsies savā teritorijā piemērot NĪN koridoru līdz 1,5%, tai ir iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības, atgādina Finanšu ministrija.
Vienlaikus ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, uz pusi tiks samazināts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi, bet ne vairāk par 300 latiem.
Dabasgāze lētāka
Mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto plītīs, tarifs šā gada pirmajā pusē, ierēķinot visus nodokļus, samazināsies par 1%, bet mājsaimniecībām apkurei –par 1,5%, liecina Latvijas gāzes mājaslapā publicētā informācija. Mājsaimniecībām ar patēriņu līdz 500 kubikmetriem gadā būs jāmaksā 0,60867 lati par kubikmetru iepriekšējo 0,61472 latu vietā, bet mājsaimniecībām ar patēriņu no 500 kubikmetriem līdz 25 000 kubikmetru gadā – 0,40133 lati par kubikmetru iepriekšējo 0,40738 latu vietā, ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tarifi mājsaimniecībām mainās reizi pusgadā.
Savukārt mājsaimniecībām, kuras izmanto balonu gāzi, jārēķinās, ka šogad tiks sākta drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšana no aprites.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālāk