• Tweet

Ja likumdevējs un pašvaldība neizdomās, kā regulēt peldošo māju atrašanos publiskajos ūdeņos, pavisam drīz līdzšinējās problēmas ar nelegāliem žogiem un puķupodiem 10 metru tauvas joslā vai pāris mājām gandrīz par svētu pasludinātajā applūstošajā teritorijā šķitīs tīrais sīkums.

Garkalnes novada būvvaldes priekšnieks Jānis Dambis Baltezeram zīmē sarežģītu nākotni, ja nenotiks operatīva iejaukšanās: «Slēgta osta ar vismaz 25 peldošām mājām. Un kāpēc ne divas vai piecas tādas ostas. Var taču tikai atstāt kuģu ceļus starp tām!»

Sapnis, ne dzīve

Pamats pašvaldības arhitekta satraukumam ir tas pats, kas šādu māju tirgoņiem palīdz pārdot sapni par dzīvi uz ūdens – brīvu no visiem kreņķiem. Tehniski šī māja uz ūdens ir peldlīdzeklis. «Kāpēc nepadarīt ūdeni par savu dzīves vidi, kā to dara daudzviet citur pasaulē?» retoriski vaicā firma Peldošā pilsēta. Vēl cita firma – Marinetek – publikācijās slavē, ka pat zemes nodoklis nav jāmaksā. Neviens likums taču nedefinē, kas īsti ir peldošā māja. J. Dambis gan saka: «Mēs mēģināsim ielikt viņiem kāju durvīs, lai ezeru nepārvērstu par garāžu jahtu glabāšanai un jaunu teritoriju dzīvojamo māju celtniecībai.» Tādiem peldošiem ciematiem apkārt noteikti būs barjeras, slēgtas laipas, apsardze. Un makšķernieki gumijas pūšļos vai atpūtnieki nomātās laivās te nebūs gaidīti viesi. Tātad ūdenstilpes publiskā pieejamība samazināsies. Un te jāatgādina, ka Rīgas tuvumā ir arī citi ezeri un upes, uz kuru spoguļa noteikti būtu patīkama un neparasta dzīve.

Nereglamentēta joma

Baltezers rindā uz peldošu apbūvi pirmais varētu būt tāpēc, ka pašvaldība ar Eiropas fondu līdzfinansējumu te grasās uzbūvēt kanalizācijas sistēmu. Kad to izdarīs, faktiski būs likvidēts galvenais tehniskais šķērslis peldošo māju iepeldēšanai ezerā. J. Dambis uzskata, ka Aizsargjoslu likumā nepieciešamas izmaiņas, kas pasargātu publiskās ūdenstilpes no apbūves.

Arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Inta Hahele piekrīt, ka šī ir absolūti nereglamentēta joma, kas drīzumā var sagādāt problēmas. Precedenti jau esot – Rīgā, Jūrmalā. Tāpēc izmaiņas patiešām būtu ieviešamas. Visticamāk Aizsargjoslu vai Būvniecības likumā, bet, kamēr iekustas lēnīgā likumdošanas procedūra, pašvaldības var nodrošināties pret pēkšņu ciematiņu atpeldēšanu ar pašu izdotiem saistošajiem noteikumiem. To pašu iesaka arī Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs Romualds Ražuks, kurš pēdējā laikā intensīvi nodarbojies ar Baltezera īpašumproblēmu risināšanu. Ja šādas peldošās mājas kaut kur jāpietauvo, tieši pašvaldībai jāregulē pieslēgšanās pie elektrības, kanalizācijas un ūdens apgādes tīkliem. Tas arī vismaz pagaidām būtu veids, kā aizbaidīt peldošu pilsētu no ne pārāk liela, taču ļoti nozīmīga ezera.

Mērs sapņo par pludmalēm

Garkalnes pašvaldība pašlaik ir nodarbināta ar vēl vienu problēmu, kas prasa netradicionālus risinājumus. Pierīgā ap visiem ūdeņiem burtiski par katru kvadrātmetru zemes notiek sīva cīkstēšanās. Tiek maksātas milzīgas summas, apieti likumi, manipulēts ar normatīviem, izspiesti kukuļi, un galu galā 10 metru aizsargjosla, kurai jābūt itin visur, ļaujot brīvi pārvietoties pa krastu, eksistē tikai teorijā. Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš atzīst, ka pašvaldībām ir vienīgi tiesības nojaukt žogus privātīpašumos tauvas joslā, bet tiesās tās parasti zaudējot. Te izrādās, ka tūju dzīvžogs nav žogs. Te izrādās, ka tiesāšanās notikusi par veco žogu, bet šis patiesībā ir jau cits. Nesen mērs publiskā uzrunā ar vietējās televīzijas starpniecību nācis klajā ar visai oriģinālu risinājumu, kas garantēti izpelnīsies vides ekspertu sašutumu, bet varētu patikt tiem iedzīvotājiem, kam nepieder villas un privātas pludmales pie ezera: M. G. Bauze-Krastiņš piedāvā pārņemt ezeru pašvaldības apsaimniekošanā, izbagarēt gultni tur, kur pašlaik biezi saaugušas niedres, un pa perimetru uzbērt desmit metru platu pludmali. Tādējādi tiktu nošauti trīs zaķi ar vienu šāvienu – ezers tiktu pasargāts no aizaugšanas, cilvēki iegūtu brīnišķīgas pludmales un visi īpašumu strīdi būtu atrisināti, jo tad 10 metru tauvas josla piederētu pašvaldībai. Neticami gan šķiet mēra apgalvojumi, ka tas būtu ne pārāk dārgs pasākums un ka līdzfinansējumu varētu dot Finanšu ministrija. Arī raugoties no vides aizsardzības viedokļa, projekts nešķiet dzīvotspējīgs. Vismaz reģionālās vides pārvaldes vadītāja Inta Hahele ir skeptiski noskaņota. Pat Rīgas pasažieru ostā – industriālā teritorijā – bagarēšanas darbi norit pēc stingriem vides institūciju priekšrakstiem. Bet Baltezera gultne ir faktiski neskarta vide. Protams, šādai iecerei būtu jāveic ļoti nopietna izpēte un vispirms jau pašiem iedzīvotājiem kaut kas tāds patiešām jāgrib. Bet pagaidām izskatās, ka burvīgas smilšu pludmales ap Baltezeru ir vienīgi M. G. Bauzes-Krastiņa sapnis. Turpretim vietējo iedzīvotāju vairākums varētu būt drīzāk pret, jo nevēlas, lai viņu ekskluzīvajā dzīves telpā ieveltos uz Rīgas akmeņiem pārkarsušie pilsētnieki.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne