• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
31/08/2011, Kategorija: Politika

Viena no spilgtākajām iezīmēm, kas Saeimas ārkārtas vēlēšanas izcels uz citu balsojumu fona, ir visdažādākie kompromati, kas šoruden regulāri parādās publiskajā telpā. Pieņēmuši lēmumu divas reizes samazināt aģitācijas tēriņus, ko partijas drīkst izlietot ārkārtas vēlēšanu gadījumā, politiķi tagad ir spiesti meklēt bezmaksas paņēmienus, kā izcelties starp konkurentiem, un šķiet, ka vairākums partiju tieši melno PR jeb kompromatu cīņas atzīst par visefektīvāko ieroci.

Katram politiskajam spēkam ir sava virtuve, kurā nepiederošas personas netiek ielaistas. Partiju melnās kases, radinieku un vajadzīgo cilvēku iekārtošana siltos amatos, valsts vai pašvaldības resursu izmantošana privātām vajadzībām, sīki likumpārkāpumi, nepamatotas prēmijas. Latvijas mediju vidē šādi nesmukumi uzpeld regulāri, turklāt praktiski par visām partijām. Pirms vēlēšanām, kad balsotājs katrai politiskās vides aktualitātei pievērš pastiprinātu uzmanību, ikviens kompromats tiek uztverts īpaši sāpīgi, jo tā sekas partijai var maksāt pat vietu Saeimā.

Jau ilgāku laiku dažādi netīkami fakti uzpeld par ekonomikas ministru Arti Kamparu, kuram dīvainības viņa deklarācijā un aizdomas par krāpšanos ar nodokļu nomaksu jau ir maksājušas vietu vēlēšanu sarakstos.

Maksā par mersedesu

Nesen tapa zināms, ka valsts uzņēmums Pasažieru vilciens pārņēmis sava valdes locekļa un partijas Vienotība pārstāvja Mārtiņa Grestes privātā auto līzingu. Pats M. Greste, kuru uzskata par vienu no Vienotības slēpto finanšu plūsmu pārzinātājiem, šādā līdzekļu izsaimniekošanā gan neko sliktu nesaskata, norādot, ka viņam kā uzņēmuma valdes loceklim jebkurā gadījumā pienākoties auto. Pārņemot lepnā Mercedes Benz S320 līzingu, uzņēmums ir ticis arī pie pienākuma regulāri apmaksāt iespaidīgus auto remonta rēķinus. Šā gada laikā vien dārgā mašīna, par ko tagad maksā valsts, meistaru rokās pabijusi vismaz deviņas reizes.

Nepatīkami fakti pirms dažām nedēļām tika uzrakti arī par Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un Saeimas deputātu Staņislavu Šķesteru. Pārbaudot ceļazīmes par dienesta transporta izmantošanu un degvielas iegādes čekus, revidenti konstatēja virkni neatbilstību. Arī gadījumus par degvielas uzpildīšanu apjomā, kas fiziski pārsniedz konkrētā auto degvielas tvertnes tilpumu; gadījumus, kad degvielas uzpildes vieta neatbilst iestādes ceļazīmē norādītajam maršrutam u.tml.

Vēl jo lielāks nesmukums ir nācis gaismā par nacionālās apvienības līderi Imantu Parādnieku, kurš uzķērās uz viltus sponsora piedāvājuma ziedot 40 000 latu. Iesaistoties privātā sarakstē ar viltus labdari, I. Parādnieks vaļsirdīgi pauda savu viedokli gan par daudziem saviem kolēģiem, gan par tēvzemiešiem, izsakot arī neglaimojošus secinājumus. Sarakste nonāca publiskajā telpā, un kuluāros tiek spriests, ka kompromats varētu būt Vienotības pasūtījums.

Dārgi un slepeni

Par Vienotības iespējamo līdzdalību baumo arī gadījumos, kad atklātībā nonāk dažādi divdomīgi fakti par jaunveidoto Zatlera Reformu partiju (ZRP), kas šajās vēlēšanās būs vissīvākais Vienotības konkurents. ZRP kontekstā ir izskanējuši vairāki nepatīkami fakti: sākot ar izšķērdīgajām mēbelēm, ko, vēl būdams Valsts prezidents, iegādājās un noslepenoja V. Zatlers, beidzot ar dīvainībām ZRP dibināšanas sapulcē, kurā kontrolējamas disciplīnas iegūšanai it kā esot piedalījušies un balsojuši apsardzes darbinieki. Tāpat ZRP saistībā diskutē par partijas premjera kandidāta Edmunda Sprūdža izglītības līmeni un autentiskumu u.tml.

Tikai tagad dienas gaismu ieraudzījis arī fakts, ka pirms apmēram trīsarpus gadiem tagadējais tieslietu ministrs, Vienotības līderis Aigars Štokenbergs Londonā piedalījies dārgā mediju treniņā, kas maksāja vairāk nekā 11 000 britu mārciņu. Par to liecinot kāda elektroniskā pasta sarakste, kas mediju rokās nonākusi pirms vēlēšanām. Neraugoties uz iespaidīgo treniņa cenu, pašreizējais ministrs un toreizējais deputāts šādu pakalpojumu apmaksu nav deklarējis, kas liek secināt, ka vai nu A. Štokenbergs ir melojis savā deklarācijā, vai arī treniņu viņam apmaksājušas kādas trešās personas.

Divdomīga situācija

Šonedēļ divdomīgā situācijā nonācis arī Saskaņas centrs (SC), kurā valdošā dzelžainā disciplīna un pārdomātā stratēģija tradicionāli ļāvusi šai partijai pirms vēlēšanām izvairīties no skandāliem. Šoreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka tā redzeslokā nonākusi rīdziniekiem paredzētā un par pašvaldības līdzekļiem izdotā bezmaksas avīze Pastnieks, kurā aizdomīgi tiekot slavēti pašvaldības vadītāja Nila Ušakova labie darbi.

To, ka tieši kompromatu cīņas šajās vēlēšanās ir viens no spēcīgākajiem partiju ieročiem, netieši apliecina arī jauna portāla puaro.lv parādīšanās. Lai gan tajā publicētas dažādas baumas un intrigas par Latvijas miljonāriem, sportistiem un aktieriem, tomēr šeit atrodami arī interesanti raksti par partijām un politiķiem. Pagaidām vairākumā materiālu starp rindām lasāmi pārdomas raisoši viedokļi tieši par ZRP.

Viens no portāla veidotājiem ir polittehnologs Jurģis Liepnieks, kurš savulaik bija saistīts ar Tautas partiju, bet pašlaik sevi postulē kā brīvmākslinieks.Kuluāros runā, ka ārkārtas vēlēšanās viņš piepalīdzot tieši SC, lai gan pats J. Liepnieks to Neatkarīgajai kategoriski noliedza.

Avots: nra.lv

468 skatījumi




Video

Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas

13/06/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru

12/06/2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti

09/06/2025

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā

06/06/2025

Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs

05/06/2025

Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu

22/05/2025

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē

14/05/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk